Aleksandrs Miķelis Janeks ir koloīdķīmijas aizsācējs Latvijā un filozofs, dzimis 28.11.1891. (pēc jaunā stila; pēc vecā stila - 16. 11.) pusdienlaikā Daugavpilī skolotāja, dzelzceļa ierēdņa un sabiedriska darbinieka Miķeļa un Bertas Viktorijas (dz. Bērne, Beern, arī Birn) Janeku ģimenē, tēva dzimtas saknes meklējamas Dunikas pagastā. Arī dzimšanas reģistrā minēts, ka Aleksandra Miķeļa tēvs ir dzelzceļa ierēdnis Michael Janek alias Brusche. Kristīts 25. decembrī mācītāja mājā. Kūmās: dzelzceļa ierēdnis Ernsts Lielauss, dzelzceļa ierēdnis Jūliuss Lielāmers, Hedviga Ruš (?). 

Pēc gada ģimene pārceļas uz Pēterburgu, kur Janeks 1899-1909 mācās Pēterburgas vācu Sv. Katrīnas vidusskolā. 1915. g. novembrī beidz Pēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Ķīmijas nodaļu ar 1. šķiras diplomu un cand. chem. ​grādu. Jau 24 gadu vecumā krievu valodā saraksta pirmo oriģinālo mācību grāmatu koloīdķīmijā, ko vēlāk lieto vairākas Krievijas universitātes (vēlāk to pārstrādā un izdod Rīgā latviski). 1916. g. janvārī sāk strādāt par dabaszinātņu un ģeogrāfijas skolotāju Petrogradas evaņģēliski luteriskās Kristus glābēja baznīcas Komercizglītības izplatīšanas biedrības vīriešu astoņgadīgā komercskolā. Paralēli no 1916. g. febrāra līdz 1918. g. jūnijam specializējas dispersoidoloģijā (koloīdķīmijā) pie ievērojamā zinātnieka profesora Pētera fon Veimarna Pēterburgas Kalnu institūtā un saraksta pirmās zinātniskās publikācijas kopā ar savu skolotāju.

No 1918. g. janvāra docents un 1919. g. jūnija profesora vietas izpildītājs fon Veimarna vadītajā Urālu Kalnu institūtā Jekaterinburgā. 1919. g. jūnijā to evakuē uz Vladivostoku un Janeku komandē par fizikālās ķīmijas profesora vietas izpildītāju Vladivostokas Politehniskā institūtā, šajā amatā viņš strādā no 01.07.1919. līdz 01.03.1920. un ir arī fakultātes sekretārs. 22.09.1919. salaulājas ar igaunieti Maino Mariju Aleksandru Kaupu, ar kuru bērnu nav.

Janeks atsaucas Latvijas valdības aicinājumam augstskolu mācībspēkiem atgriezties Latvijā un strādāt Latvijas Universitātē. 1920. g. martā Janeku ģimene kopā ar Sibīrijā noorganizētām latviešu nacionālām karaspēka vienībām izbrauc no Vladivostokas un pa jūras ceļu (Indija, Sueca utt.) jūnija sākumā atgriežas Latvijā. No 1920. g. septembra ievēlēts jaundibinātās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē par docentu, 04.05.1921. par vecāko docentu.

1920. g. rudenī viņš iekārto priekšzīmīgu Dispersoidoloģijas (Koloīdķīmijas) laboratoriju un Vispārīgās ķīmijas laboratoriju inženieriem, mehāniķiem, ekonomistiem, arhitektiem un dabaszinātniekiem. Sākumā Dispersoidoloģijas laboratorija ir tikai zinātniska laboratorija, bet no 1923 tajā mācās arī studenti.

20. gados Janeks pēta ritmisko kristalizāciju, viņš konstruē savu elektroforēzes (kataforēzes) aparāta variantu, pēta tabakas ekstraktu izmantošanu koloīdo šķīdumu ieguvei. 30. gadu pirmajā pusē Janeks veic pētījumus par sēra solu ieguves metodēm.

Janeks aizstāv doktora disertāciju par jaunu kapilārfenomenu un 09.12.1928. iegūst Dr. chem. ​​grādu. 17.09.1930. Ķīmijas fakultātes padome viņu ievēl par profesoru vispārīgajā ķīmijā un Ķīmijas fakultātes pārstāvi Latvijas Universitātes padomē. Latvijas Universitātē Janeks rada speciālu koloīdķīmijas kursu, kas tajā laikā ir retums pat Rietumeiropas un Amerikas universitātēs. Līdz 1944 viņš kā profesors lasa lekcijas dispersoidoloģijā (koloīdķīmijā) Ķīmijas fakultātes un Veterinārmedicīnas fakultātes studentiem, neorganiskajā ķīmijā Arhitektūras, Inženierzinātņu, Mehānikas un Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātes studentiem un ķīmijas vēsturē Ķīmijas fakultātes studentiem.

Aleksandrs Miķelis Janeks raksturots kā sirsnīgs ar gaišu skatu un filozofa dvēseli. Viņš pēta arī reliģiski filozofiskas un kultūras problēmas, filozofijā pievēršoties fizikālās pasaules būtībai. Ar filozofiju saistās arī Janeka interese par reliģiju. Viņš sevi uzskata par budistu, budismam pievēršoties 20. gadu sākumā. Viņš popularizē budisma mācību Latvijā un par budisma tēmu saraksta arī grāmatu "Buddhas mācības pamati" un vairāk nekā 10 rakstu. Tālie austrumi (Indija, Ķīna, Japāna) Janekam ir ļoti tuvi, viņa dzīvokļa sienas rotā arī seni japāņu kokgriezumi un ķīniešu zīmējumi. Viņš atzīst, ka ķīmija robežojas ar filozofiju vairāk kā jebkura cita dabaszinātņu nozare. Balstoties uz abās šais zinātnēs gūtajām atziņām, viņš izveido un pamato savu īpatnējo pasaules uzskatu, ko pats apzīmē par epallēlisko viedokli, par ko uzraksta grāmatas gan latviešu, gan vācu valodās, rodot atsaucību arī Rietumeiropā.

Janeks ilgus gadus darbojas dažādās biedrībās: viņš ir Latvijas Bioloģijas biedrības (1932-34) prezidents, Ķīmijas biedrības pēdējais priekšsēdētājs (1934-44), Latvijas Filozofu biedrības viceprezidents un Latviešu-franču tuvināšanās biedrības prezidents (1935-40), stājoties romāņu filoloģijas profesora Arnolda Spekkes vietā. Arī biedrs biedrībās Philosophia (Belgradā), Kolloid-Geselschaft (Leipcigā), Deutsche Chemische Gesellschaft (Berlīnē). Janeks vairākkārt brauc ārzemju komandējumos un ceļošanu atvieglo plašās valodu zināšanas. Viņš labi pārvalda 5 valodas (latviešu, vācu, franču, angļu, krievu) un pa daļai vēl vismaz 5 citas. Tās ir ne vien Eiropas tautu valodas, kā itāļu, bet arī sanskrita, ķīniešu u.c. valodas.

Janeks ir liels franču kultūras cienītājs un no Rietumeiropas zemēm Francija ir tā, kur viņš parasti dodas vasaras brīvlaikos. Janeks tulko no franču valodas dažas grāmatas un publicē rakstus, veltītus franču kultūrai un zinātnei. 1931. gadā Janeku kā Latvijas Universitātes pārstāvi sūta uz Francijas koledžas 400 gadu svinībām. Francijā viņam ir izveidojušies kontakti ar franču zinātniekiem un universitātēm Parīzē un Grenoblē. 1935 Janeks piedalās Grenobles Universitātes 600 gadu jubilejā. 1937 ievēlēts par vicepriekšnieku Latvijas komitejā Parīzes izstādes norises sekmēšanai. 15.11.1937. apbalvots ar Triju Zvaigžņu 3. šķiras ordeni, bet 24.08.1938. Francijas prezidents viņam piešķir Francijas Goda leģiona 4. šķiras ordeni.  Ar Latvijas Valsts prezidenta 1938. gada 24. augusta 156. rīkojumu viņam atļauts nēsāt šo ārvalsts ordeni.

16.08.1944. ar rektora rīkojumu viņam piešķir bezalgas atvaļinājumu uz nenoteiktu laiku. Frontei tuvojoties Rīgai, viņš ar kundzi Mariju 1944. g. augustā izceļo uz Vāciju, kur kā Aleksandra fon Humbolta stipendiāts strādā Mārburgas universitātes Fizikālās ķīmijas laboratorijā. Karam beidzoties, strādā ASV armijas daļā par instruktoru darba rotās Gīsenē un štāba virsnieku skolā par tulku no vācu un franču valodas uz angļu valodu.

Kā docētājs Mārburgas universitātē Janeks strādā 1944-50 un 1950. g. maijā ar kundzi emigrē uz ASV un apmetas uz dzīvi Kalamazū, Mičiganas štatā. 1950-58 Janeks ir ķīmiķis, pētnieks rūpnīcas laboratorijā, tā ir Upjohn firma Kalamazū, un līdz pensijas laikam 1963 māca vācu un krievu valodu Kalamazū koledžā un krievu valodu Upjohn sabiedrības zinātniekiem. Pēc 1958 Janeks šajā koledžā lasa lekcijas par kultūrvēsturiskiem un filozofiskiem jautājumiem un saraksta vairākus darbus, kas daļēji publicēti.

Kopumā latviešu, angļu, vācu, krievu un franču valodā publicētas 7 grāmatas un vairāki desmiti zinātnisko rakstu ķīmijā, kā arī filozofiskie raksti žurnālos - pavisam 72 publikācijas. Publikācijās Janeks pēta koloīdķīmijas jautājumus, izstrādā elementu periodiskās sistēmas savu variantu un atrod jaunu valences likumību. No darbiem koloīdķīmijā sevišķi atzīmējami pētījumi par koloīdā sēra pagatavošanas metodēm, koloīdo zeltu un koloīdo izpārslošanu. Viņš atradis un izskaidrojis jaunu ritmiskās nogulsnēšanās fenomenu, pētījis alkoholu ietekmi uz želantīnu, atradis jaunas metodes koloīdšķīdumu pagatavošanai.

Daži no viņa darbiem: ​Dispersoidoloģijas pamati, Neorganiskā ķīmija, Budas mācības pamati, Dzīve un reliģija, Das Sein, das Werden und die Deutung der Wirklichkeit u.c.

Ārpus akadēmiskā darba profesors Aleksandrs Janeks ir labs pianists un trimdā vairākkārt sniedz klavierkoncertus, kuros skan Baha, Šūmana un Šopēna mūzika.

Miris 21.10.1970. Plēnvilles slimnīcā Kalamazū, Mičiganā, ASV. Apbedīts 24.10.1970. Kalamazū. 

Avoti:

1. Alksnis, Uldis, Grosvalds, Ilgars. Profesors Aleksandrs Janeks. Latvijas Universitātes raksti, 2017.
2. Es viņus pazīstu: Latviešu biogrāfiskā vārdnīca.
3. Jaunā Nedēļa, Nr. 29 (10.09.1926.)
4. Laiks, Nr. 55 (09.07.1977.)
5. Laiks, Nr. 60 (26.07.1986.)
6. Laiks, Nr. 93 (24.11.1951.)
7. Laiks, Nr. 94 (25.11.1961.)
8. Latviešu konversācijas vārdnīca, 7. sējums. Rīga, 1931.-1932.​
9. Latvija, Nr. 43 (21.11.1970.)
10. Latvijas enciklopēdija, 3. sējums.​ Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005.
11. Latvju enciklopēdija, 9. grāmata. Stokholma: apgāds Trīs zvaigznes, 1951.​
12. Latvju enciklopēdija 1962-1982, 2. sējums. Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts Rockville, MD ASV, 1985.
13. Londonas Avīze, Nr. 1259 (20.11.1970.)
14. Studentu Dzīve, Nr. 7 (20.10.1930.)
15. Tēvija, Nr. 130 (08.06.1942.)
16. Valdības Vēstnesis, Nr. 190 (24.08.1938.)
17. Valdības Vēstnesis, Nr. 262 (17.11.1937.)
18. https://www.familysearch.org/search/film/103323714
19. https://www.familysearch.org/search/film/103323715
20. https://www.geni.com/people/Alexander-Janek/6000000002637078452
21. http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Zinatnieki_izgudrotaji&cid=16&name=ALEKSANDRS_MIKELIS_JANEKS_&aid=227 
22. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/310/book/5606.html