* 1905. I 24. Pevianos, Lietuvā; Māte Anna​; ​Sieva Tamāra dzim. Pilsuma (1911-2004). Ir dēls.

​  + 1944. (vai 1945) Vācijā

                Beidzis Jelgavas lauksaimniecības vidusskolu,

                1931. beidzis Latvijas Universitāti, agronoms,

                1932/1940. Aizsargu organizācijā,

                1933/1934. Latgales artilērijas pulka virsnieka vietnieks,

                1938. III 28. Liepājas XV aizsargu pulka Juras diviziona komandiera palīgs,

                A/S Tosmare komerciālais direktors un valdes loceklis,

                Latvijas agronomu biedrības valdes loceklis,

                Ukru pagasta Staru māju īpašnieks.

                Avots:       LVVA 1640-1-526-233.;

                                 „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

***

Jelgavas zemkopības skolā

V. Hāzners

[..] Skolas laikā, 1923. g. 25. martā, kas iekrita Pūpolsvētdienā, arī iesvētījos Jelgavas Sv. Annas baznīcā. Kopā ar mani vēl iesvētījās trīs puiši no mūsu skolas — Alberts Gustiņš un Ludvigs Epners no manas klases un  Alekandrs Gustiņš no 3. klases. [..]

Avots: Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 2 (01.02.1977.) 

***

Aleksandrs Gustiņš Kārļa d., dz. 24.01.1905. Šauļos, luterānis, iestājies Lauksaimniecības fakultātē, studiju virziens - agronomija, studiju (lietas) periods 1924-32, studijas pabeigtas.

Avots: Latvijas Universitātes studentu datu bāze, http://www.archiv.org.lv/studenti/

***

Jēkabpils apriņķa agronoms Ēriks Gailītis iestājies kara dienestā, lai izpildītu tēvijas sargu pienākumus. Viņa vietā, pa G. kara dienesta laiku, apriņķa agronoma pienākumus izpildīs Aleksandrs Gustiņš.

Avots: Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 14 (07.04.1932.)

***

Plaši medus svētki.

Dignāja. 7. aug. klusajā Nīcgales novadā — Reiņos — Dignājas un apkārtnes biškopības biedrība rīkoja gadskārtējos medus svētkus.

Neskatoties uz lietus mākoņu bagātību svētku dalībnieki ierodās no malu malām.

Svētkus ievadīja ar plašu referātu Jēkabpils apriņķa agronoms A. Gustiņš, pakavējoties pie graudkopības, lopkopības cukurbiešu kultūras, linkopības un c. nozarēm.

Pēc referāta notika medus un tā ražojumu apskate un godalgošana. Ekspertu komisija: biškopības instruktors A. Buševics, P. Straumnieks no Vipes, P. Graudiņš no Līvāniem, M. Arkliņš no Dignājas un agr. A. Gustiņš kā priekšsēdētājs. [..]

Avots: Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 32 (11.08.1932.)

***

Kupla lauksaimnieku diena Krustpilī

Krustpils un apkārtnes laukkopības pārraudzības b-ba 5. martā sarīkoja lauksaimnieku dienu, kas patiesībā izvērtās par veseliem zemnieku svētkiem. Svētki iesākās baznīca ar garīgo koncertu, ko sniedza Zemnieku drāmas mākslinieki.

Pēcpusdienā plašā lauks. b-bas zāle pildījās uz galveno sarīkojuma daļu — referātiem. [..]

Jēkabpils apr. agronoms Gustiņš referēja par tematu: Kā turpmāk saimniekot? Katrā sētā un katros apstākļos jāstrādā savādi, tāpēc noteiktas receptes nevar dot, bet vispārējās atziņās savstarpīgi jādalās. Neskatoties uz visiem ierobežojumiem, tāpat kā agrāk arī pēdējā laikā vairāk ievests, nekā izvests. Saimniecība var pastāvēt tikai tad, ja izdevumi līdzsvarojas ar ienākumiem. Tāpēc pār visām lietām jāpanāk lielāks izvedpreču daudzums. Tāpēc visus var interesēt, ko nākošā gadā labāk ražot. — Graudkopība ir stiprs saimniecības pamats un tai vietējo tirgu valdība garantējusi. Sējumu platību, sevišķi kviešiem, var paplašināt. — Lopkopība vairs nav tik stabila kā laukkopība. Sviestu ražo lielā daudzumā, bet tā likteni nosaka izvedamās daļas apmērs. Var arī būt, ka piemaksas samazinās. Ja nav iespējams intensīvi strādāt, tad jānoturas līdzšinējā stāvoklī. Kaušanai liellopus turēt nav vērts, jo gaļas cenas galīgi sabrukušas. Cūkkopību nedrīkst atstāt novārtā, kaut tā neatmaksājas, bet jāpilda Anglijas tirgus prasības. Cenas, kaut ar nokavēšanos tās nākas saņemt, — garantētas. Aitkopībai uz priekšu jāpiegriež lielāka vērība, jo, sakarā ar ierobežojumiem drēbju ievešanā, vilnas pārstrādāšanai labas izredzes un domājams ka valdība aitkopjiem nāks preti. Putnkopības laukā arī kautkas jādara, jo olas vēl ievedam lielā vairumā. — Cukurbiešu kultūra strauji izplatījusies tādos apmēros, ka lauksaimnieki jau jābrīdina. Arī valdība izstrādā ierobežojumu normas. Cukurbiešu kultūra var būt ļoti izdevīga, bet tai jāpieiet ar izpratni. — Beigās referents uzaicināja būt taupīgiem. Ticība darbam dos arī tālāk enerģiju.

[..]  

Avots: Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 10 (09.03.1933.)

***

Jauns valūtas komisijas loceklis

Ministru kabinets vakar atbrīvoja tirdzniecības-rūpniecības departamenta direktoru A. Sakenfeldu no valūtas komisijas locekļa amata pienākumiem un viņa vietā apstiprināja bijušo labības biroja darbinieku Aleksandru Gustiņu. Aleksandrs Gustiņš dzimis 1905. gadā un 1931. gadā beidzis Latvijas universitātes lauksaimniecības fakultāti. Studiju laikā strādājis zemes ierīcības departamentā kultūrtechniskā daļā un kādu laiku bijis zemkopības ministrijas labības noliktavu pārzinis Liepājā un Jēkabpils apriņķa agronoms. Rosīgi darbojies arī aizsargu organizācijā. Priekš diviem gadiem iecelts par labības biroja Rīgas noliktavu galvenā pārziņa palīgu. 

Avots: Rīts, Nr. 102 (14.04.1937.)

***

Agronomu biedrībai jauni valdes locekļi

Vakar lauksaimniecības fakultātes aulā notika Latvijas agronomu biedrības pilna biedru sapulce. Sapulces dalībnieki nosūtīja valsts prezidentam pateicības rakstu. Pārvēlēja 3 valdes locekļus: lauksaimniecības kameras ģenerālsekretāru agr. K. Saliņu, prof. J. Vārsbergu un prof. J. Apsīti. Uz jauno valdes loc. amatiem par kandidātiem uzstādīja visus līdzšinējos, bet ievēlēja tikai agr. K. Saliņu un no jauna—doc. P. Kreišmani un val. komisijas loce. agr. A. Gustiņu. Pārrunāja vēl dažādus saimnieciskus jautājumus, to starpā par agronomu biedrības Burtnieku saimniecību.

Avots: Brīvā Zeme, Nr. 242 (25.10.1937.)

***

Vakar notika Latvijas agronomu biedrības jaunās valdes pirmā sēde. Sadalot amatus, valde konstruējās šādā sastāvā: priekšsēdētājs doc. P. Kreišmanis, priekšsēdētāja biedrs agr. K. Saliņš un A. Gustiņš, kasieris E. Maciņš, sekretārs E. Robiņš. [..]

Avots: Brīvā Zeme, Nr. 251 (04.11.1937.)

*** 

Agronomu biedrības pilnsapulce notika š. g. 24. oktobrī L. U. lauksaimniecības fakultātes aulā.
Sapulce nosūtīja Valsts prezidentam un savam vienīgam goda biedram Dr. K. Ulmanim pateicības
rakstu. Par biedriem uzņēma 26 agronomus. Vienbalsīgi apstiprināja 1936./37. gada pārskatu
un 1937./38. gada budžetu. Biedrībai pieder Burtnieku saimniecība, kurā ved plašu un racionālu
saimniekošanu, ieskaitot ezersaimniecību. Biedrība sastāv par biedri vairākās starptautiskās organizācijās. Pārvēlēšanā nāca 3 valdes locekļi (prof. I. Apsits, prof. J. Vārsbergs un LLK ģenerālsekretārs agr. K. Saliņš). levēlēja agr. K. Saliņu, doc. P. Kreišmani un agr. A. Gustiņu.

Avots: Zemkopis, Nr. 21 (10.11.1937.)

***

Gatavojas Baltijas valstu agronomu kongresam

Svētdien gadskārtējā sanāksmē lauksaimniecības fakultātes telpās Latvijas agronomu biedrības sanāksmi atklāja priekšnieks doc. P. Kreišmanis, ziņojot par biedrības darbību. Par Burtnieku saimniecību pārskatu sniedza agr. Gustiņš. [..]

Avots: Brīvā Zeme, Nr. 248 (01.11.1938.)

***

Jauni ziedojumi

Valsts Prezidenta sekretariātā Rīgas pilī «Rītdiena zemtura» fondam iemaksāti šādi ziedojumi: [..] A. Gustiņš Liepājā — 10 ls, [..].

Avots: Brīvā Zeme, Nr. 48 (27.02.1939.)

***

Akc. sab. «Tosmare» valdē inž. Sapata vietā ievēlēja agr. Gustiņu. Padomē nāca pārvēlami trīs locekļi — Kalpaks, Freimanis un Priedols, visus trīs ievēlēja atpakaļ, bet no jauna — inž. Sapatu. Revīzijas komisiju ievēlēja līdzšinējā sastāvā: Celmiņu, Sloku un K. Allažu. Valdes kandidātos ievēlēja Balodi un Dūcmani, padomes kandidātos — agr. Strausu un Strutēnu.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 59 (12.03.1939.)

***

Liepājas kopējās slimo kases jaunais valdes priekšsēdētājs agr. A. Gustiņš. A. Gustiņš dzimis 1905. gadā. 1932. gadā beidzis L. U. lauksaimniecības fakultāti. Rosīgi darbojās sabiedriskajā dzīvē un ir aktīvs aizsargs, daudzu biedrību biedrs un vairākās arī valdes loceklis (Latv. agronomu b-bas valdes loceklis un Burtnieku saimniecības pārraudzītājs, Latviešu Nacionālās krāj-aizdevu s-bas valdes loc., rūpn. a.-s. «Tosmare» valdes loc. u. c.) Labas organizatora spējas pierādījis noorganizējot Z. M. Labības birojam Liepājā labības pieņemšanu, tīrīšanu, kaltēšanu un uzglabāšanu (1929. g.). Strādājis sabiedriskajā agronomijas laukā, kā apriņķa agronoms (Jēkabpilī 1932. g.). Ņēmis dzīvu līdzdalību plašā Labības biroja Rīgas elevatora un noliktavu darba pārveidošanā un pārkārtošanā (1934.—1937. g. Rīgas elevatoru un noliktavu pārvaldnieka palīgs). 1937. g. ministru kabinets G. ieceļ par Valūtas komisijas locekli un importsubkomisijas priekšsēdētāju. 1938. g. pārnāk uz Liepāju par direktora komerciālo palīgu rūpn. a.-s. «Tosmare», kuras pilnsapulce 1939. g. ievēl par valdes locekli.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 123 (04.06.1939.)

***

Atvaļinājumā. Akc. sab. «Tosmare» ģenerāldirektors Jansons aizgājis 2 ned. ilgā kārtējā atvaļinājumā. Viņa pienākumus atvaļinājuma laikā pilda komerciālais dir. A. Gustiņš un techniskais dir. Stadiņš.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 129 (11.06.1939.)

***

Atvaļinājumā no 7.-27. augustam aizgājis Liepājas kopējās slimo kases pilnvarnieks P. Vītols. Viņa atvaļinājuma laikā pilnvarnieka pienākumus izpilda kases valdes priekšsēdētājs A. Gustiņš, kas runājams kases birojā no pl. 12—13.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 179 (11.08.1939.)

***

Atklāts Liepājas strādnieku ēdienu nams
Vakar jaunizbūvētā Liepājas strādnieku arodbiedrības ēdienu namā pulcējās arodbiedrības vadība ar daudziem lūgtiem viesiem, lai nodotu šo jauno labierīcību Liepājas strādnieku lietošanā. Vestibilā viesus apsveica arodbiedrības priekšnieks E. Plūme un lūdza pilsētas vecāko E. Rimbenieku atklāt jauno mītni. Pilsētas vecākais atzīmēja, ka ar šo soli izprasts tautas Vadoņa norādījums, ka visam pāri stāv pats cilvēks. Katrs šāds jauns pasākums kalpo mūsu labklājībai. Pilsētas vecākais izteica pateicību rosīgai arodbiedrībai un jaunā ēdienu nama iekārtas papildināšanai ziedoja 200 latu. Arodbiedrību ar jauno virtuvi apsveica vēl Liepājas prefekts J. Everts, apriņķa vecākais A. Mūrnieks un akc. sab. «Tosmare» administrācijas pārstāvis — dir. Gustiņš. Viņš paziņoja, ka fabrika strādnieku virtuvei nodos vajadzīgos alumīnija traukus, kādus ražo akc. sabiedrības uzņēmumā. Tad arodbiedrības vadība ar viesiem nogaršoja pirmās jaunajā ēdienu namā gatavotās pusdienas.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 261 (15.11.1939.)

***

Sabiedrības ["Tosmare"] valdē ik gadus pārvēlami divi locekļi un 1/3 no padomes locekļu skaita. Valdē šogad darbosies: dir. A. Jansons, V. Ulmanis, Z. Pelcmanis, A. Gustiņš un A. Stukmanis; padomē: R. Gulbis, J. Vārna, K. Grāmatnieks, E. Freimanis, E. Kalpaks, Z. Priedols, I. Auniņš, F. Šalme, J. Velkme un P. Sapats. Revīzijas komisiju ievēlēja līdzšinējā sastāvā un tanī ieiet: A. Celmiņš, K. Allažs un I. Sloka.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 83 (14.04.1940.)

***

Rūpniecības akciju sabiedrības mašīnu fabrikas un kuģu būvētavas Tosmare sabiedrības valdes locekļa Aleksandra Gustiņa dzīves vieta ir Liepājā, Tosmarē, rūpniecības akc. sab. "Tosmare" telpās.

Avots: Valdības Vēstnesis, Nr. 115 (25.05.1940.)

***

[..] Pārmaiņas notika arī fabrikas direkcijā. Direktors Ķerpe aizgāja uz Rīgu, tādā pašā amatā Vairogā, bet viņa palīgs Jansons kļuva par direktoru Tosmarē un viņam kā palīgu no Rīgas ataicināja agronomu Gustiņu. Tās pāris reizes, kad man ar Gustiņu iznāca tikties, un no mūsu īsām sarunām, Gustiņš savā vienkāršībā atstāja sim­pātisku, bez kompleksiem, patīkama cilvēka iespaidu. Bet fabrikā nodarbinātie domāja citādi. Līdz ar Gustiņa ierašanos sākās fabrikas direkcijas pārkārtošana. Bez fabrikas sekretāra, Zemkopības ministra Birznieka radinieka Cīruļa starpniecības, tur neviens vairs iekļūt nevarēja. Telpas, kas līdz tam bija samērā spartāniski iekārtotas, tika no jauna mēbelētas un pieaicinātie māksli­nieki tās no jauna pārkrāsoja un izdaiļoja. Direkcijas šoferi tika ietērpti uniformās. Uzkrātai neapmierinātībai par pieviltām akcionāru cerībām un aviācijas nodaļas likvidēšanu, kaut kur vajadzēja izlādēties un tādēļ Gustiņam pierakstīja visu šo nevajadzīgo greznību. Dziļāks iemesls tam, ka viņš kļuva par visu strādnieku galveno grēka āzi ir meklējams apstāklī, ka viņš nākot no laukiem absolūti nepazina rūpniecības strādnieku dzīvi un psīchi. Tādēļ arī strādnieki viņam atspēlējās, kad tādu iespēju viņiem sagādāja komunisti. Ignorēdams katra strādnieka pieķeršanos ,,savai" fabrikai, Gustiņš viņus uz­skatīja tikai par strādniekiem. Kur un kā viņš šo savu nostāju strādniekiem bija parādījis, es nezinu, bet tā par viņu runāja. Kroni savai stājai Gustiņš uzlika tad, kad iedomājās taupīt tur, kur taupīt nebija iespējams, un proti: Sakarā ar kuģu remontiem, kuru kārtībā savešanas ter­miņi bija atkarīgi no noslēgtiem kravas braucienu līgumiem. Šajā nozarē fabrikā strādāja ļoti daudzas virsstundas. Jau no neatminamiem laikiem bija ieviesusies tradīcija, ka strādājot ,,visu cauru nakti," pulksten 2-os strādnieki meta mieru, lai nu kur kurais nosnaustos, un nākošā rītā pulksten 7-os būtu atkal uz strīpas. Šīs piecas snauda stundas tika uzskatītas kā virsstundas un kā tādas arī tika samaksātas. Gustiņš šo tradīciju gribēja likvidēt un savā centībā aizgāja pat tik tālu, ka pats pēc 2-iem naktī apstaigāja fabriku un sāka gulošos modināt. Kādus vārdus viņš no gulētājiem saņēma, zina tikai viņš viens, un ko pēc strādnieku sūdzībām viņam pateica Jansons, zina tikai viņi divi. Un kaut arī Gustiņa centība šinī vir­zienā vairs neatkārtojās, strādnieki viņu ignorēja pilnīgi. [..]

[..] 1940. gada 20. jūnija rītā darbi visos Liepājas uzņēmumos sākās kā katru darba dienu. [..] Tosmarē, kur Gēbelis, Zars un Gībietis tiešā sarkanar­miešu tuvumā jutās kā savās mājās, un kur dienu iepriekš jau bija piedzīvota viņu nodevība, gaiss bija ,,elektrizēts." Pēc darba pārtraukšanas svilpes vīri nevajadzīgi lēni nodeva savus darba rīkus un pārāk ilgi kavējās savās ģērbtuvēs. Uz pulcēšanās vietu pie labierīcības ēkas tie nāca it kā negribēdami un kad Gēbelis uzsāka savu runu, tad no visas lielās strādājošo saimes tur nebija vairāk kā 150 vīru, bet būdams labs režisors un pazīdams strādājošo noskaņojumu pret atsevišķām vadības personām, viņš tos izspēlēja kā savas runas kodolu pret saviem klausītājiem. Gēbelis pieprasīja padzīt no direkcijas agronomu Gustiņu un no smēdes tās meistaru — Veidemani, un šādu izrādi vīriem garām palaist negribējās, un Gēbeļa klausītāju skaits auga. Kad abi pieminētie bija sameklēti, viņu tālākam ceļam līdz fabrikas vārtiem jau gatavībā stāvēja divas tačkas, kurās, ar varu iesēdināti un galvā uzmauktiem maisiem, viņi vispirms tika stumti it kā uz Kara ostas kanāli izpeldināšanai, pret kādu varas darbību tad iemaisījās sarkanie jūrnieki un, norādīdami, ka nevēlamus darbiniekus strādnieki drīkst izsviest tikai ārpus vārtiem, bet tos tiesāt ir likumīgās tiesas daļa, tie abus izstumtos "paglāba" no noslīkšanas.

Avots: Siljakovs, Kārlis. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri. Pirmā daļa. Apgāds "Gauja", ASV, 1982.

***

Agr. Tamāru un Aleksandru Gustiņš, pēd. dzīv. v. Flatova 1945. g. 15. I., meklē brālis (21) Meerbeck - Stadthagen, DP Camp. Bruno Pilsums.

[Flatova - tagadējā Zlotova Polijā.]

Avots: Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr. 10 (20.01.1946.)

***

Tautiešus, kas kaut ko zinātu par agr. Tamāru un Aleksandru Gustiņiem, 45.15. I. vēl bija pie Flatovas, Pomerānijā, lūdz paziņot brālim Bruno Pilsumam: Latvian DP Camp, Stadthagen-Meerbeck (21).

Avots: Latviešu Vēstnesis. Latvian News Bulletin, Nr. 14 (20.02.1946.)

***

Viņus meklē

[..] Gustiņš Aleksandrs, dz. 24.1.05., bij. a/s "Tosmāre" komercdirektors [..] meklē [..] Kirfa Artūrs, 229628 P.n. Jēkabnieki "Līči".

Avots: Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 12 (23.03.1992.)

***

Dobeles rajona tiesā saņemts pieteikums izsludināt par mirušu ALEKSANDRU KĀRĻA d. GUSTIŅU, dzim. 1905. gada 24. janvārī, dzīv. Dobeles rajona Ukros.

Visiem, kuriem ir zināma viņa atrašanās vieta vai nāves apstākļi, lūdzam to paziņot tiesai.

Avots: Latvijas Vēstnesis, 09.10.1996., Nr. 170 (655), https://www.vestnesis.lv/ta/id/40814 

***

Izsludināts par mirušu

Dobeles rajona tiesa paziņo, ka stājies spēkā tiesas 1997. gada 15. janvāra spriedums par ALEKSANDRA GUSTIŅA, dzim. 1905. gada 24. janvārī Dobeles rajona Ukru pagastā, izsludināšanu par mirušu.

Avots: Latvijas Vēstnesis, 13.02.1997., Nr. 46/47 (761/762), https://www.vestnesis.lv/ta/id/42208