Latviešu garīgās dzejas autors, tulkotājs, dzimis Salgalē.

Dzimis mācītāja ģimenē.

Sākotnējā izglītība-mājmācība, Bauskas un Jelgavas pilsētas skola,

1695–1698 studējis Kēnigsbergas universitātētē.

1699–1710 mācītājs Codē,

1711–1712 mācītājs Salgalē,

1713–1717 mācītājs Sēlpils un Sunākstes draudzē.

Kopš 1717 Jelgavas vācu draudzes mācītājs, Kurzemes un Zemgales superintendents un skolu inspektors. Kā superintendents rūpējies par grāmatniecības attīstību. 

1722–1727 realizējis četrdaļīgas latviešu luterāņu baznīcas rokasgrāmatas iespiešanu Jelgavā:

• rediģējis iepriekšējos H. Adolfija lūgsnu grāmatas un
• M. Lutera katehisma izdevumu (abi 1722),
• sastādījis  “Jelgavas jaunu in pilnīgu latviešu dziesmugrāmatu“ 
• sarakstījis luterāņu agendu “Jauna latviešu baznīcas kungu grāmata“ (abas 1727).

1739 kopā ar Vidzemes ģenerālsuperintendentu J. B. Fišeru organizējis Bībeles 2. izdevumu “Biblia“

Kurzemes un Zemgales mācītāju vidū izraudzījis teksta revidentus, no Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona panācis šo darbinieku atalgošanu un bezmaksas pastu posmā Rīga–Klaipēda, gādājis par prenumerāciju Kurzemes baznīcās. 

1744. g rokasgrāmatu, rediģētu un papildinātu,  atkārtoti laidis klajā  J. H. Hartunga spiestuvē Kēnigsbergā, sagādājot tam naudas līdzekļus (Kurzemes Hercogistes padomes aizdevums)

Atkārtotam izdevumam sagatavojis G. Manceļa sprediķu grāmatu, nodevis to spiestuvei Kēnigsbergā, iespiešanas uzraudzību pabeidza Grēvena pēctecis amatā J. Baumanis.

Lit. : Hesselberg J. F. Denckmal der Ehrerbietung und Liebe, Den weiland Hochehrwürdigen und Hochgelehrten Herrn .. Alexander Gräven..  Königsberg, 1747.