Dzimis 1907. gada 16. maijā Mālupes pagastā. VEF direktors no 1962. līdz 1967. gadam. Darba gaitas uzsācis, strādājot par atslēdznieku Daugavpils, Gulbenes un Rīgas dzelzceļa darbnīcās. 1929. gadā beidzis Rīgas Valsts tehnikumu un kopš tā laika strādājis VEF (jaunākā tehniķa, konstruktora, vecākā tehnologa, vecākā inženiera amatos). No 1944. gada oktobra mēneša – VEF galvenais tehnologs, tad galvenais inženieris, bet no 1962. gada – rūpnīcas direktors.

     Pēc A. Egles ierosmes un viņa vadībā rūpnīcā ieviesta jauna tehnika, konveijeri un automātiskās līnijas telefona aparātu, telefona centrāļu un radioaparātu ražošanai, izstrādāta un ieviesta progresīva tehnoloģija.

     Sabiedriskā darbība – PSKP CK un PSRS MP Partijas un valsts kontroles komisija (1963. – 1965.), LKP CK loceklis (ievēlēts XIX kongresā), LPSR AP 6. sasaukuma deputāts. Apbalvots ar Ļeņina un Sarkanās Zvaigznes ordeni.

      A. Egles direktora darbības laikā VEF nosauca V. Ļeņina vārdā un rūpnīcai piešķīra Ļeņina ordeni.

     Miris 1996. gadā 23. jūlijā.

Vasarās dzīvoja Vecāķos.