1867.13.12. Alūksnes Tarlapos - 1922.01.05. Jelgavā, apbedīts Jelgavas Jāņa kapsētā
Literāts. Strādājis par rakstvedi, ierēdni, zvērinātu tulku tiesu iestādēs Jelgavā (1905-1915). 1918.gadā sācis strādāt par miertiesnesi, 1919.gadā iecelts par apgabaltiesas locekli, vēlāk kriminālnodaļas priekšsēdētājs.

Avots: jelgavasbiblioteka.lv

Viņa atraitne Mīle saņēma Latvijas valsts noteiktu pabalstu, bet 1940.gada valdība lēma pārtraukt to piešķirt.

*******************************************

Dzimis 1867. gada 7. nov. Alsviķu pag. Mežkoderos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Līze. Latvietis, luterticīgs.

Pildījis obligāto karaklausību Krievijas armijā, pēc tam strādājis par rakstvedi izmeklēšanas tiesneša kancelejā Cēsīs, vēlāk kancelejas ierēdnis Rīgas apgabaltiesā Rīgā, bijis tiesas sekretārs, zvērināts tulks. Iecelts par Dobeles zemnieku virstiesas priekšsēdētāju.

No 1899. g. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas biedrs.

1. pasaules kara gaitā devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju, 1918. g. atgriezies vācu okupētajā Kurzemes gub.

No 1918. g. 10. dec. Jelgavas apgabaltiesas Jelgavas apr. miertiesnesis.

Padomju Latvijas laikā Agrāko tiesu iestāžu likvidācijas komisijas bibliotekārs Jelgavā (1919. g. 20. janv.–20. martā). Pēc tam miertiesnesis un Zemesgrāmatu nodaļas pārzinis, no apr. arī Jelgavas apgabaltiesas locekļa v. i. (apgabaltiesas priekšsēdētāja pieaicināts). No 1919. g. 20. sept. Jelgavas apgabaltiesas loceklis, bijis priekšsēdētāja biedra v. i.

Miris 1922. g. 1. maijā Jelgavā.

Apbedīts Jelgavā, Jāņa kapos (tag. Alunāna parks).

Precējies 1893. g. 29. janv. ar Lieni Priedi (1858. g. 18. janv. Nēķena (Taurenes) pag.–19. gs. 90. gadu vidū).

Otrreiz precējies 1896. g. 20. sept. ar Mīli Palsi (dz. 1870. g. 16. sept. Cēsīs).

A. Aleksandrs Dāvids. Latvijas Vēstnesis. 1922. g. 3. maijs; Feldmanis E. M. Jelgavas apgabaltiesa, 1918–1938. Jelgava, 1938; vēstures pētnieka Arno Liepiņa sniegtās ziņas.

No A. Dāvida nekrologa laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1922. g. 3. maijā: “Patlaban saņēmām sēru vēsti, ka viens no mūsu vecākajiem pastāvīgajiem līdzstrādniekiem – Jelgavas apgabaltiesas loceklis Aleksandrs Dāvids – ziedoņa mēneša pirmajā dienā savā darba kabinetā apgabaltiesā, triekas ķerts, savu čaklo spalvu nolicis uz mūžu [..] Pēc kara klausības izpildīšanas Dāvids nodarbojās Cēsīs kā izmeklēšanas tiesneša rakstvedis, no turienes viņu pieņēma Rīgas apgabaltiesā kā kancelejas ierēdni. Centīgo jaunekli bija ievērojis toreizējais apgabaltiesas priekšsēdētājs, un drīz vien Dāvids vajadzības gadījumos izpildīja tiesas sekretāra un pēc tam zvērināta tulka vietu. No Rīgas Dāvids pārgāja uz Jelgavu, kur bija ilgākus gadus Dobeles apriņķa zemnieku virstiesas priekšsēdētājs. Bēgļu laikus pavadīja Krievijā un vācu laikā dabūja izjust smago vācu roku [..] Neskatoties uz to, ka amata pienākumi aizņēma ļoti daudz laika, nelaiķis centīgi sekoja visām sadzīves parādībām un rakstīja par dažādiem dienas jautājumiem. Nenogurstoši darbodamies, viņš bija iemācījies arī angļu un franču valodas un ļoti labi pārzināja šo tautu literatūru.”