Vēl svētdien, 16. maijā, Kārļa Ulmaņa piemiņas sarīkojumā Toronto Latviešu namā Alberts Vītols bija solists Ilsteres kora dziesmai ar Kalnares tekstu — Runā akmens, runā kalns; Runā vārpas druvā. Runā katrs koks un lauks Valodā tik tuvā.
Tā bija Alberta, varētu sacīt, atvadu dziesma. Tanī pat vakarā viņu pārsteidza smadzeņu trieka, un 17. maija pusnakts stundā Alberts šķirās no šīs pasaules.
Kapličā svētbrīdi vadīja mācītājs Ivars Gaide, skanēja Āriannas Liepiņas kokle un dziedāja Sv. Jāņa draudzes vokālais ansamblis. A. Vītolu izvadīja mācītāji Ivars Gaide un F.T.Kristbergs, dziedāja DV vīru koris, un solists Ivars Gaide. A.Vītola pelnu urnu guldīs Jorkas kapsētā. Bēru mielasts bija latviešu namā.
Alberts Vītols dzimis 1919. gada 16.jūlijā Minskā, Baltkrievijā. 1921. gadā ģimene atgriežas Latvijā, kur 1939.gadā viņš beidz Rīgas Valsts tehnikumu. Īsu laiku strādā valsts dienestā, tad būvfirmās Ventspilī un Rīgā.
1944. gada sākumā viņu iesauc Latvijas leģionā. Viņu ievaino pie Ērgļiem un aizved uz Vāciju ārstēties. Karam beidzoties, nokļūst Eitinas bēgļu nometnē, kur iesāk darboties sabiedriskā darbā un dzied dubultkvartetā.
Kanādā Alberts Vītols ierodas 1956.gadā, kur jau dzīvo tēvs Rūdolfs, māte Franciska un māsas — Hermīne un Alma. Pirmais darbs viņam bija pie Ontario provinces valdības, bet vēlāk vairākās arhitektu firmās. Alberta galvenā interese bija skaņumāksla — dziedāšana. Viņš turpina skolot balsi Marisa Vētras studijā un Toronto "Royal York Conservatory of Music" pie Džīnas Marijas Skotas (Scott). Piebiedrojas Toronto DV vīru korim, ir kora solists, un ar to viesojies Austrālijā, Anglijā, Zviedrijā un 1990. gadā Latvijā. Daudz dziedājis kopā ar sievu Ženiju, abi ir Sv. Jāņa draudzes vokālā ansambļa dibinātāji. Dziedāts latviešu mūzikas radio raidījumos, brīvdabas lugu uzvedumos Sidrabenē un Saulainē.

Alberts Vītols ir bijis aktīvs akadēmiskās vienības Līdums draugs. Ļoti darbīgs viņš bija DV, kur bija Toronto DV kulturālās daļas vadītājs, un citās sabiedriskās organizācijās. Par nesavtīgo darbu A. Vītols saņēmis  DV apbalvojumus un atzinības diplomu no Kanādas provinciālās valdības par nopelniem.
Dzīvē Alberts bija arvien izpalīdzīgs, prata uzklausīt arī citu domas, bet pāri visam — bija dedzīgs latvietis. Viņa zārku klāja Latvijas karogs. Sēro sieva Ženija, meitas — Astra, Vilma un dēls Alberts, māsas — Hermīne, Alma, piederīgie, akadēmiskā vienība Līdums, Daugavas Vanagi un visa Toronto latviešu sabiedrība.

Avots: "Laiks", 19.06.1993