1957.gada 18. oktobrī pēc vairāku nedēļu slimošanas ar iekšējām kaitēm, 64 g. vecumā miris gleznotājs
Alberts Prande, Latv. nacionālās operas inspektors no 1927.—1929.g. un direktors.no 1929. līdz 1931.gadam.
Nelaiķis bija dignājietis, glezniecību un mākslas vēsturi mācījies Pēterburgas mākslas skolā, līdztekus pa vasarām strādādams arī pie prof. J. Kugas inscenējumiem Rīgā pirms 1. pasaules kara.
Neatkarīgās Latvijas laikā viņš attīstija ļoti rosīgu darbību dažādos mākslas organizatoriskos pasākumos, tajā pašā laikā ar impresionistiskā reālisma garā veidotām gleznām, īpaši ainavām, piedalīdamies arī izstādēs. 1919. un 1920.g. viņš vadīja Valsts papīru spiestuves grafisko nodaļu, no 1921.—1927. g. rediģēja vienu no izcilākajiem Latvijas neatkarības laika periodiskajiem izdevumiem — Ilustrēto žurnālu, bet vēlāk bija žurnāla „Atpūta" ilustrāciju redaktors un Latvijas mākslas akadēmijas bibliotēkārs.

Sarakstījis un izdevis monogrāfijas par Nikolaju Rērihu un Kārli Hūnu, vēl divas palika rokrakstā -  par Federu un Alksni. Kopā ar citiem viņš ir rediģējis kapitālo izdevumu "Latvju rakstniecība portrejās", kura ilustratīvo arhivu nelaiķis bija izvedis no dzimtenes arī trimdā, un rakstījis daudzas apceres par latviešu glezniecību. Trimdas posmā Vācijā Prande IRO uzdevumā organizēja DP mākslinieku izstādes Holandē un Parīzē.
Amerikā viņš ieceļoja 1951. gadā un dzīvoja Milvokos.
Nelaiķis Savienotajās Valstīs atstāj dzīves biedri Zelmu un dēlu Normundu.