Vairāki gadu desmiti mūs šķir no tās 1961. gada vasaras, kad 11. jūlijā noslēdzās diriģenta un komponista, ansambļu un koru vadītāja Alberta Melbārža dzīvesceļš vien 39 gadu vecumā. Un līdzīgi visiem, kurus piemeklēja kara pārbaudījumi un šausmas, arī Melbārdim tas nebija vienkāršs.

1922. gada 29. novembrī dzimušais rūjienietis vēl skolas gados apguva trombona spēli un jau pēc kara sākuma, 1942. iestājās Latvijas konservatorijā. Patriotiski noskaņotais jauneklis iesaistījās tolaik izveidotajā Frontes tautas teātra ansamblī, vadīja vīru vokālo ansambli, kam komponēja arī dziesmas. Tās tika ieskaņotas un izdotas platēs, tās raidīja radio – Dziesma meitenei dzimtenē, Latviešu leģionāru dziesma, Latvju vīriem, Kara laika brūte – lūk dažas no Alberta Melbārža kara gados sacerētajām dziesmām, kas varēja sagraut viņa nākotni jau Padomju Latvijā. Melbārdis vadīja arī divīzijas vīru korim, kam arī sacerēja dziesmas.

Šķiet, kara beigās mūziķis atstāja Latviju, taču krita krievu gūstā pie Dancigas pilsētas. Tas, kā viņš atgriezās Rīgā, nav nekur aprakstīts, taču jau 1946. gadā mūziķis turpināja studijas konservatorijā un 1948. gadā Melbārdis sāka diriģenta gaitas fabrikas Varonis korī.

Turpmāk viņš vadījis Medicīnas darbinieku nama kori, strādāja ar Tautas kori Kokle, taču fakts, pie kā pakavēsimies šoreiz, ir Medicīnas darbinieku nama vīru vokālā ansambļa dibināšana 1953. gadā. Alberta Melbārža vadībā dziedoņi Francis Sondors, Antons Škapars, Ādolfs Freibergs, Juris Ratnieks un koncertmeistars Uldis Purvītis kļuva par ļoti aktīviem Latvijas mūzikas dzīves dalībniekiem.

Alberts Melbārdis izveidoja arī pirmo estrādiski skaņoto sieviešu vokālo ansambli, kurā dziedāja māsas Meikstumas, konsultēja arī Talsu vīru vokālo kvartetu, vadīja Popova radiorūpnīcas sieviešu dubultkvartetu. Mūziķis bija Valkas rajona koru virsdiriģents, tātad slodze milzīga, un, kā vēstīts nekrologā, 1961. gada 11. jūlijā,  noslēdzot Tautas kora Kokle sezonas darbību, Alberts Melbārdis miris pēkšņā nāvē savu dziedoņu vidū.

Atmiņas par viņa devumu saglabājuši vien nedaudzi, ļoti maz arī Melbārža skaņdarbu ierakstu saglabāts radio.

Avots: lr2.lsm.lv