Jelgavas apriņķis, Jaunsvirlaukas pagasts, Jagmaņi-Treivarti.
Izsūtīta 25.03.1949
Omskas apgabals Drobiševas rajons.
Mirusi 30.12.1955.
Lieta Nr. 8768.

Dzimusi Jāņa Treiverta un viņa sievas ? ģimenē. Dzimšanas vieta – Jelgava, [1, 2] Kolonādes iela 1.

Māsa – Lidija (1901-12.01.1988). [1]

Ticība: [luterticīga].

Tautība: latviete. [1]

Pilsonība – Latvijas. Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 14.09.1927. [2]

Izglītība: sākumskolas. [1]

Laulājusies ar Reinholdu Kristiānu Vulfsonu ?. Uzsaukti 1921. g. Jelgavas Sv. Nikolaja ev. lut. baznīcā. [6]

Nodarbošanās: mājsaimniece, pārdevēja pārtikas veikalā, vēlāk – zemniece. [1]

18.06.1932 [2] kopā ar dzīvesbiedru iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 26. [2, 3] 1939. g. Rīgas pilsētas Nekustamu īpašumu valde par virsīpašuma tiesībām, kuras galvaspilsētai piederējušas uz gruntsgabalu IV hipotēku iecirknī zemesgrāmatu 476. nodaļā, gruntsgabala 73. grupas Nr. 84  (Ziepniekkalna ielā 26), noteikusi Ls 269,96 lielu izpirkuma maksu. [2, 8] No tās katram līdzīpašniekam bijusi jāmaksā tāda izpirkuma daļa, kāda ideālā daļa viņam no nekustamā īpašuma piederējusi. [8] 14.06.1944 kopā ar vīru lūgusi ierakstīt zemesgrāmatas atiecīgajā nodalījumā atzīmi par zemesgrāmatas lapas atkalatvēršanu viņiem piederošajam augšminētājam nekustamajam īpašumam. Lūgums apmierināts. [2]

Dzīvojusi Jelgavā, Blaumaņa ielā 8-1; Blaumaņa ielā 8-2. [2] Vēlāk dzīvojusi Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagasta “Jagmaņos-Treivartos” [1, 4]

Pēc Valsts statistiskās pārvaldes 1939. gada Vispārīgās lauksaimniecības skaitīšanas materiāliem īpašums skaitījies uz Lizetes Treivertes vārda. Tajā bijušas dzīvojamās un saimniecības ēkas, 113,02 pūrvietas zemes. Piederējuši četri zirgi, 16 govis, astoņas aitas un sešas cūkas. Izmantots algots darba spēks – viens patstāvīgs un divi sezonas strādnieki. [1]

25.03.1949 no Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagasta Jagmaņu-Treivartu mājām kopā ar māsu Lidiju [1, 4] kā kulaka ģimenes locekle [1] deportēta uz Sibīriju. [1, 4] 15.02.1949 Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas Jelgavas apriņķa nodaļas priekšnieka parakstītajā izziņā norādīts, ka kulakam Lidijai Treiverts piederējusi zāles pļaujamā mašīna, viņa 1940. un 1945. g. tikusi pakļauta zemes reformai, uz ko pamatojoties saimniecība atzīta par kulaku saimniecību. Neviens no ģimenes locekļiem Lielā Tēvijas kara laikā padomju armijā nebija dienējis, arī tobrīd nedienēja, nav ticis apbalvots ar PSRS ordeņiem un medaļām, kā arī īpašu nopelnu valsts labā nav bijis. Etapēšana uzsākta 25.03.1949 Jelgavas dzelzceļa stacijā, pabeigta 06.04.1949 Kulomzinas dzelzceļa stacijā Omskas apgabalā. [1] Izsūtījumā Omskas apgabala Drobiševas rajona [1, 4] Bobrinskas ciema padomes Volodarovkas ciemā [1] atradusies līdz savai nāvei. [1, 4]

Pēc ierašanās speciālajā nometinājumā parakstījusi saistības, kurās viņai paziņots par izsūtījumu mūža nometinājumā, bez tiesībām atgriezties. Dokumentā arī paziņoti tiesību ierobežojumi: nav bijis tiesību izbraukt, mainīt dzīves un darba vietu, lai arī īslaicīgi, bez vietējo Iekšlietu ministrijas struktūru atļaujas. Pārkāpuma gadījumā tiktu piemērots sods – 20 gadu katorgas darbs. Pases vietā (tā tikusi nodota glabāšanā) tikušas izdotas izziņas, kuras apliecināja, ka pilsone tiešām strādājusi norādītajā vietā un arodā, un kā specnometinātai norādīta  apdzīvotā vieta, kuras robežās drīkstējusi dzīvot. Katru gadu tika izdota reģistrācijas lapa, kurā tika atzīmēta ikmēneša reģistrācija speckomandantūrā.

Nodarbošanās: kolhozniece. Strādājusi kolhozā “Красный Колос”. 25.01.1950 lūgusi pārvietoto personu lietu komandantam izsniegt dokumentu, kas apliecinātu viņas vecumu – 58 gadus. Dokuments bijis jāiesniedz Ieņēmumu dienestam kopā ar iesniegumu lauksaimniecības nodokļa atlaides saņemšanai. Rezolūcijā uzdots izskaidrot, ka iesniedzējas rīcībā jau bijušas izziņas ar datiem no pases, ieteikts iesniegt tās. No 1953. g. bijusi kolhozniece kolhozā “Память Ильича”, bet no 1954. g. – kolhozā “Победа”. 

30.09.1955 kopā ar māsu iesniegusi lūgumu Latvijas PSR Iekšlietu ministram izskatīt iespēju abām atgriezties dzimtenē. Tā kā Omskas apgabala Drobiševas rajona Volodarovkas ciemā uzturējušās no 1949. g., abas jau bijušas vecas un palikušas bez radiniekiem, bet dzimtenē ir cilvēks, kurš gatavs abas uzņemt, ticis lūgts izskatīt iesniegumu un iespēju robežās atgriezt dzimtenē. Izskatot 03.10.1955 saņemto iesniegumu, 28.-29.10.1955 Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas 2. daļas 1. speciālās nodaļas darbinieki sagatavojuši izziņu, norādot,  ka iesnieguma iesniedzējas specnometinājuma atcelšanu pamatojušas ar darba nespēju, bet izsūtīšanas iemesls bijusi īpašumā esošā saimniecība, par kuru dati saņemti no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Centrālā valsts arhīva pēc 22.10.1955 nosūtītā pieprasījuma; [A] ieteikts neapmierināt lūgumu. 29.11.1955 Latvijas PSR Ministru kabinets iesniegumu skatījis un lūgumu par specnometinājuma atcelšanu noraidījis.

Mirusi izsūtījumā, savā dzīvesvietā. Nāves cēlonis: epilepsija.

28.06.1991 LR Iekšlietu ministrija izdevusi izziņu, kurā apliecināts, ka Lidijas Treiverts un viņas ģimenes locekļu – māsas Albertīnas Vulfsons – administratīvā izsūtīšana atzīta par nelikumīgu. Nelikumīgi izsūtītie pilsoņi tikuši pilnīgi reabilitēti. [1]

_________________________

[A] Arhīva izziņas sagatavošanai izmantoti 1939. gada Vispārīgās lauksaimniecības skaitīšanas materiāli. [1]

Avoti:

1. LVA, 1894. f., 1. apr., 8768. l.
2. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5881. l.
3. LVVA, 2942. f., 1. apr., 15918. l.
4. Aizvestie : 1949. gada 25. marts. [1. sēj.] [Aizputes apriņķis – Kuldīgas apriņķis]. Rīga : Latvijas Valsts arhīvs : Nordik, [2007]. 621. lpp.
5. Aizvestie. Neaizmirstie : deportēto karte [tiešsaiste]. [Rīga] : Karšu izdevniecība Jāņa sēta, [b. g.] [skatīts 2024-01-08]. Pieejams: https://deportetie.kartes.lv/lv/c___56.580527-23.903334-18.
6. Basnizas siņas. Deewkalposchanas Jelgawas pilsehtas draudses Nikolaja basnizā. Semgaleetis, Nr. 168 (1921, 9. aug.),  [3.] lpp.
7. Riekstiņš, Jānis. “Kulaku kā šķiras likvidācija” – Latvijas turīgās zemniecības sagraušana [tiešsaiste]. Rīga : [b. i.], 2020 [skatīts 2024-01-14]. Pieejams: https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/3.%20J.%20Rieksti%C5%86%C5%A1%20%E2%80%9EKulaku%20k%C4%81%20%C5%A1%C4%B7iras%20likvid%C4%81cija%E2%80%9D%20%E2%80%93.pdf.
8. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 123 (1939, 5. jūn.), 6.-8. lpp.