Ugunsgrēkā, kas plosījās 20. oktobrī Oklendas pilsētas ielās, austrumos no Sanfrancisko līča, traģiskā nāvē mirusi Aina Turjane ar savu vedeklu.
Ugunsgrēks sācies sestdien, 19.oktobrī, bet drīz vien apdzēsts. Ugunsdzēsēju neuzmanības dēļ, tas atkal sācies un straujo vēju dzīts pa izkaltušajiem zālājiem, eikaliptiem, priedēm un viegli aizdedzināmiem jumtu segumiem, tas ātri izpleties. Dažās vietās šī uguns radījusi temperatūru līdz 2000 grādiem pēc Fārenheita izkausējot un saliecot metāla stabus. Ugunsgrēka biezie dūmi, kas pārklājuši plašu apkārtni, apgrūtinājuši elpošanu.
Ugunsgrēkā gājuši bojā vismaz 14 cilvēki, izdegušas vairāk nekā 1000 ēkas un liels skaits auto, kas braucējiem panikā bēgot, pamesti uz ielām; dūmi bijuši tik biezi, ka ceļu nav varēts saskatīt.
Ugunij apdraudot māju, kurā dzīvoja Aina Turjane ar savu dēlu un vedeklu, Turjāne ar vedeklu nolēma pamest māju un negaidīt dēlu, kas ir policists, atgriežamies mājās. Viņas pievienojas 5000 citu apkārtnes iedzīvotāju automašīnu straumei, kas bēguši no ugunsgrēka. Biezajos dūmos drīz vien satiksme apstājusies un cilvēki pamezdami automašīnas, skrējuši tālāk. Aina Turjāne, kas ir invalīde ar vienu kāju, nevarējusi ceļu turpināt. Viņas gādīgā vedekla palikusi pie viņas. Abas ugunsgrēkā gājušas bojā.
Cik zinām, neviens cits tautietis ugunsgrēkā nav cietis. Dažas latviešu ģimenes gan bijušas spiestas evakuēties, bet viņu mājas nav nodegušas. Oklendas ugunsdzēsēji tiek kritizēti par nemākulību un nevīžību. Daži cietušie plāno sūdzēt attiecīgas iestādes, kas nav rūpējušās par ūdens piegādi, un par ugunsdzēsēju slikto darbību, kas norobežojusies ar ugunsjoslas perifērijas apsargāšanu. Ugunsdzēsēji neesot mēģinājuši tikt cauri ugunsmasām un dzēst ugunsgrēka centru. Ugunsdzēsēji apgalvo, ka uz šaurajām ielām pamestās automašīnas neļāvušas tikt cauri.

Avots: "Laiks", 26.10.1991