Aģita Vizma Baltkalne piedzima 1934.gada 26.oktobrī Rīgā, savu mīļo vecāku Jāņa Ādolfa un Mildas Rozālijas ģimenē. Tēvs bija ierindas ierēdnis pastā, māmuļa līdz ar meitiņas piedzimšanaistrādāja pie Dancigera rūpniecībā. Agro bērnību Aģita pavadīja ar vecākiem Vecrīgā, Laipu ielas dzīvoklī, Rīgā arī sāka skolas gaitas, bet vasarās brauca uz Jūrmalu (toreiz Rīgas Jūrmala), Mellužiem, uz tēva vecāku mājām.

Kristīta un iesvētīta Rīgā, Jāņa baznīcā. Latvijas neatkarības zaudēšana mainīja likteņus, Mellužos Aģita ar vecākiem bija arī 1941, gada izvešanas laikā – tas paglāba no tās, jo uz viņu dzīvokli tajā naktī atnāca pakaļ. Karam atkal nonākot līdz Rīgai, Aģitas tēti ar varu gribēja izvest uz Vāciju, tomēr viņam izdevās tikt nost no kuģa un atgriezties pie ģimenes. Viņi izlēma palikt kopā un tomēr nepamest Latviju, lai neatstātu vienus neaprūpētus Agitas vecvecākus Mellužos. Bēgot no frontes šausmām, ģimene nonāca Kurzemē, kur beidzoties karam piedzīvoja baisus notikumus, tomēr izglābās un palika dzīvi. Pēc kara kopā ar ģimeni Agita pārcēlās uz dzīvi Jūrmalā, jo viņu dzīvokli Vecrīgā aizņēma ienākušās Sarkanās Armijas virsnieku ģimene.

Jūrmalā Aģita beidza skolas gaitas, bija teicamniece.

Tad sekoja jaunība, studijas, darbs Pārtikas rūpniecības ministrijā un Sabiedriskās ēdināšanas trestā, kur Agita iepazinās ar vīru Kārli. Viņas dzīve nebija viegla, taču koša. Īpaši daudz laika un sirds siltuma, Agita velta savai ģimenei. Agita bija laba meita saviem vecākiem, stiprs balsts saviem bērniem , gādīga un mīloša sieva savam dzīvesbiedram Kārlim, ar kuru kopā nodzīvoti 54 gadi un ar kuru kopā lolojuši un audzinājuši dēlu Ronaldu un meitu Sintiju.

Savu laiku Agita ar prieku veltīja un savu padomu neliedza nevienam, kurš to lūdza, bet jo īpaši bērniem, mazbērniem – Madarai, Haraldam un Lūcijai Annai, kolēģiem. Viņai bija patiess prieks būt noderīgai. 2020. gadā Agita sagaidīja arī savas mazmazmeitas Lizetes dzimšanu.

Agita arvien steidzās dzīvot. … Daudz strādāja. …Viņai patika iet uz teātri, patika rosīties dārzā, rīkot viesības un adīt brīvajos, garajos ziemas tumšajos vakaros.

Lielāko dzīves laiku Agita strādāja par pasniedzēju tirdzniecības un kulinārijas skolā, no turienes aizgāja pensijā, vēlāk atkal strādāja – Jūrmalas pilsētas domē. Profesionālajā laukā Agita kalpoja par labu piemēru saviem kolēģiem un bija pierādījusi sevi kā atbildīgs un uzticams darbinieks. Ilgstoši vadījusi Jūrmalas pilsētas vēlēšanu komisiju.

Bija aktīva Tautas frontes biedre, organizatore, Jūrmalas nodaļas vadītāja, bija patiesa mūsu valsts patriote. Raksturā Agita, iespējams, līdzcilvēkiem arvien ir palikusi līdz galam nesaprasta un neizprasta. Neraugoties uz sarežģīto dabu, Agita bija laba. Draudzīga. Un ticēja, ka cilvēki arī ir labi. Viņai piemita fantastiska humora izjūta un vēl, dzīves laikā gūtās atziņas, kurās viņa labprāt dalījās, kā ,piemēram šī – „ „ mīlēt un būt mīlētam” - šai mijiedarbībā, iespējams, slēpjas cilvēka dzīves augstākā jēga. ” Agita apguva dzīvi mācoties arī no savām kļūdām, atzina tās … un prata piedot citiem, … zinot, ka dzīve visu saliek savās vietās katra ceļā. Lai mīļas Dievs pieņem viņas labo dvēselīti!