Ādolfs Valters

Dzimšanas datums:
10.09.1889
Miršanas datums:
00.00.1951
Tēva vārds:
Oto Fridrihs Leonhards
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Valters
Papildu vārdi:
Walter
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Bibliotekārs, Dzimis Latvijā, Kalpotājs, Militārpersona, karavīrs, Pedagogs, skolotājs, Publicists, Sabiedrisks darbinieks, Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Tiesnesis, Tulkotājs
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Valters, Ādolfs (1889-). Apriņķa tiesnesis. Rīgas ložas „Jāņuguns” bibliotekārs, oratora vietnieks, sekretārs (1925-1938). Uzņemts brīvmūrniekos jau 1920.gadā.

*******************************************

Dzimis 1889. g. 10. sept. Inčukalna pag. lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Oto Fridrihs Leonhards, māte Agate Helēna Paulīne, dz. Švarca. Vācietis, luterticīgs.

No 1898. g. mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā (beidzis 1908. g.).

Studējis TU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1912. g. ar I šķ. diplomu).

No 1912. g. sept. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā, 1. civilnodaļā

No 1913. g. janv. zvērināta advokāta M. Hilvēga palīgs Rīgā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. okt. mobilizēts Krievijas armijā; kareivis, dienējis artilērijas daļā Daugavpilī, pēc tam 6. armijas štābā, 173. kājnieku rezerves bataljonā. 1916. g. okt. atvaļināts no armijas veselības stāvokļa dēļ.

Bjis zvērināta advokāta palīgs Rīgas apgabaltiesā evakuācijā Tērbatā.

1918. g. nov. beigās no Tērbatas atgriezies Rīgā.

 1918. g. 16. dec. Latvijas Pagaidu valdība iecēlusi par Rīgas pilsētas un patrimonālapg. miertiesnesi, bet jau 1918. g. dec. beigās atbrīvots no amata.

Izbraucis uz Vāciju, strādājis par krievu valodas pasniedzēju, vairāku avīžu reportieri, bijis zvērināts krievu valodas tulks tiesās Greifsvaldē, no 1919. g. rudens krievu valodas lektors Greifsvaldes Universitātē (vienlaikus turpat studējis ģeoloģiju), no 1921. g. jūn. juriskonsults Berlīnē.

1922. g. okt. atgriezies Latvijā.

1922. g. 2. nov. iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā; strādājis 2. civilnodaļā.

No 1923. g. 15. marta Rīgas apgabaltiesas loceklis 2. civilnodaļā, no 1928. g. jūn. 1. civilnodaļā.

No 1937. g. 8. sept. Tiesu palātas loceklis; strādājis Civildepartamentā.

Darbojies Rīgas Jūrmalas jahtklubā, Rīgas Vācu juristu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, brīvmūrnieku ložā, Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrībā, Latvijas Jahtklubā, Vācu amatu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 27. dec. (no 1941. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Izceļojis uz Vāciju.

Dzīvojis Pozenē (tag. Poznaņa Polijā), Štetinā (Štetīnē; tag. Ščecina Polijā), strādājis rēderejā “Gebr. Seeberg”. 1942. g. aug., okt. un dec., dzīvodams Štetinā, lūdzis piešķirt amatu Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes tieslietu resorā – 1943. g. konstatēts, ka nav saņemta reihsministra atļauja amata ieņemšanai.

1951. g. bijis VDR Tieslietu ministrijas vecākais referents.

Turpmākais liktenis nav zināms.

Miris: pēc 1951.gada. 

Precējies 1915. g. 1. sept. ar žēlsirdīgo māsu Irmu Matildi Mariju Bergergrīnu (dz. 1895. g. 25. jūl. Svoļņā, Vitebskas gub.), dēls Fēlikss Ādolfs Vilhelms (1916. g. 28. maijā–1932. g. 14. apr.; nošāvies), meita Ilze (dz. 1919. g. 3. jūn.); 1922. g. maijā Berlīnē šķīries.

Otrreiz precējies 1922. g. 15. dec. ar Vācijas pilsoni Irmgardi Šrēderi, dz. Rellu (dz. 1893. g. 2. dec. Maskavā), dēls Pīrss Uzo (dz. 1923. g. 23. sept.).

Ģimene 1939. g. nov. izceļojusi uz Vāciju.

Līdz 1935. g. bijis studentu korporācijas “Fraternitas Rigensis” filistrs.

D. Izvilkumi no Latvijas senāta civilā kasācijas departamenta spriedumiem (sast. kopā ar F. Konradi). Rīga, 1926–1940. A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 204. l.; 1536. f., 2. apr., 1078., 1079. l.; EVP; Album Fratrum Rigensium. Bearbeitet von Robert Gross und Heinz Meyer-Eltz. Herausgegeben im Auftrage des Philisterverbandes. 1981.

No 1940. g. 22. okt. aizpildītās Ā. Valtera kadru anketas: “Sākot ar 1931. g. vasaru, gandrīz katru gadu vasaru atvaļinājuma laikā esmu bijis ar buru jahtu braucienos Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Vācijā un Polijā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1078. l., 13. lp.).

No Ā. Valtera 1939. g. 18. okt. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam H. Lazdiņam: “Ar šo pagodinos paziņot, ka es nepārcelšos uz dzīvi Vācijā. Mani bērni manas sievas pavadībā, gan domā izbraukt uz Vāciju bērnu izglītības pabeigšanai.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 204. l.)

No Ā. Valtera 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mans tēva tēvs Vilhelms Frīdrihs Valters bija mācītājs Krimuldā [..] 1912. gada vasarā rakstīju savu kandidāta rakstu “Krievijas jūras tiesības 1905.–1911. g.”, par ko man piešķirts pirmās kategorijas diploms. Studiju laikā sastāvēju korporācijā “Fraternitas Rigensis” [..] galīgi izstājos 1938. g. beigās, kad viņa nodarbojās ar nacionālsociālistisku politiku. [..] 1918. gada novembrī, kad nodibinājās Igaunijas tiesas ar igauņu lietvedības valodu, kuru es nepārvaldu – es atgriezos atpakaļ Rīgā un 1918. g. decembra mēneša sākumā tiku iecelts par Rīgas VI. iecirkņa miertiesnesi. Neuzsākot faktiski darbu, es decembrī iesniedzu atlūgumu un ģimenes darīšanās aizbraucu uz Vāciju.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1078. l., 15., 16. lp.)

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Oto Fridrihs Leonhards ValtersTēvs
        2
        Agate Helēna Paulīne ValtersMāte
        3
        Pīrss Uzo ValtersDēls23.09.1923No otrās laulības
        4
        Fēlikss Ādolfs Vilhelms ValtersDēls28.05.191614.04.1932No pirmās laulības
        5
        Ilze ValtersMeita03.06.1919No pirmās laulības.
        6
        Irmgarde ValtersSieva02.12.1893Otrā sieva
        7
        Irma Matilde Marija ValtersSieva25.07.1895Pirmā sieva
        8Frīdrihs Vilhelms ValtersFrīdrihs Vilhelms ValtersVectēvs07.11.182528.06.1897

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Pievieno atmiņas

        Birkas