Ādolfs Klīve (1888-1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks. 1., 2.un 3. Saeimas deputāts, Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs.

Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1888. gada 31. maijā (citur teikts, ka 19.maijā) Vecumnieku (toreiz Vecmuižas) pagasta Klīvu saimnieka ģimenē (mūsdienās Klīvi). Mamma Dārta nomira, kad zēnam bija 4 gadi. Tēvs - Jēkabs, Klīvu saimmnieks (miris 1909.gadā). Mācījās Stelpes-Beķera pagasta skolā (1897-1900), Bauskas pilsētas skolā (1900-1905), 1909. gadā izturēja mājskolotāja eksāmenu Rīgā. Studēja Maskavas Šaņavska universitātes tautsaimniecības nodaļā (1909-1913), bija skolotājs Jaunjelgavas un Jelgavas tirdzniecības un komercskolās (1913-1915).[1] Pirmā pasaules kara laikā Cēsīs organizēja bēgļu centrālo darba biroju (1915). Krievijas impērijas 12. armijas pārtikas nodaļas vadītājs (1916). Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā piedalījās Latviešu zemnieku savienības dibināšanā, bija LZS centrālās valdes priekšsēdētāja biedrs. Bija Kurzemes Zemes padomes loceklis, Latviešu pagaidu nacionālās padomes līdzdibinātājs, vēlāk Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis. 

Bija 1. — 3. Saeimas deputāts, no 1931. gada Latvijas bankas padomes priekšsēdētājs līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā.

Otrā pasaules kara laikā bija viens no Latvijas Centrālās padomes dibinātājiem. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā uz ASV. Ā. KIīves atmiņas "Latviešu politiskie centieni vācu okupācijas laikā" kopā ar citiem rakstveida materiāliem 1994. gadā viņa dēls Visvaldis Varnesis Klīve (dzimis 1931) nodeva Latvijas Valsts arhīvam.

Miris 1974. gada 8. aprīlī Springfīldā, Ohaio štatā, ASV. 1994. gada septembrī pārapbedīts Vecumnieku pagasta Klīves kapos.

Darbi

• Latvijas brīvvalsts (1920)
• Financiālais stāvoklis Latvijā un ārzemēs (1921)
• Piezīmes pie mūsu saimnieciskās polītikas (1926)
• Lauksaimniecības krize un sociāldēmokrati (1927)
• Latviešu pilsonības saimnieciskā polītika (1928)
• Zemnieks un polītika (1931)
• Latvijas 40 gadi. Komiteja Latvijas Brīvībai, 1958. - 34 lappuses
• Brīvā Latvija. Latvijas tapšana: atmin̦as, vērojumi un atzinumi. Grāmatu Draugs, 1969. - 493 lappuses
• Latvijas neatkarības gadi: Latvijas polītiskā veidošanās un augšana. Grāmatu Draugs, 1976. - 508 lappuses