Aviokonstruktora Kārļa Irbīša jaunākais brālis, dzimis Čiekurkalnā, Rīgā.

Laikā no 1931. līdz 1934. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā.

Pēc tam sācis karjeru Valsts elektrotehniskajā fabrikā VEF, kur laikā 1937. līdz 1940. gadam bija reklāmas biroja vadītājs, no 1956. līdz 1971. gadam bijis galvenais mākslinieks VEF mākslinieciskajā konstruēšanas nodaļā.

Strādājis arī žurnālā "Fiziskā Kultūra" par mākslinieku.

Laikā no 1960. līdz 1971. gadam Irbīte vadīja Rīgas radiorūpnīcas konstruēšanas biroja "Orbīta" māksliniecisko konstruēšanas nodaļu.

Irbīte ir aptuveni 100 VEF ražoto radioaparātu modeļu dizaina autors.

1968. gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.

1964. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. Saņēmis vairākus apbalvojumus, tāpat apbalvoti tikuši radioapatāti, kurus viņš ir konstruējis.

***

Ādolfu kopš zēna gadiem bija interesējušas automašīnas, karadienestā bija iepazīti radio raidīšanas un uztveršanas pamata principi, taču virsroku guvusi vēlēšanās studēt mākslu. VEF-ā drīz vien radās iespēja gan interesi par tehniku, gan K.Miesnieka, A.Annusa un R.Zariņa vadībā apgūtās zīmētāja iemaņas un, acīmredzot, arī reklāmas dabas izpratni likt lietā.

Jau 1935. gadā ar skicēm radiouztvērējam VEF AR MD/35 sākās viņa radiodizainera karjera.

Kopš 1937. gada Irbīte vadīja reklāmas biroju, kura uzdevumos ietilpa gan produkcijas ārējā izskata jeb dizaina izstrāde, gan reklāmas izdevumu sagatavošana, gan izstāžu uzņēmuma skatlogu iekārtošana.  VEF konstruktoru un tehnologu izstrādātie aparāti, kam ārējo ietērpu veidoja Ādolfs Irbīte, bet viņa ieceres perfekti izpildīja galdniecības un citu iecirkņu meistari un strādnieki, kvalitātes ziņā varēja veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū. Tie saņēma Grand Prix Vispasaules izstādēs Briselē (1936 un 1958) un Parīzē (1937). 

1940. gada notikumi daudz ko mainīja arī VEF darbībā. Tas tika iekļauts PSRS rūpniecības sistēmā, un kara priekšvakarā, protams, bija interesants arī kā militāru pasūtījumu izpildītājs.

Varbūt Ādolfa Irbītes vadītajam reklāmas biroja kolektīvam, kurā strādāja arī talantīgā un savdabīgā grafiķe Zelma Baboliņa (1912-1989), nācās noformēt tā saukto Oktobra svētku (7. novembris) gājiena automobīli.

Ādolfs Irbīte 1941. gadā izpildīja visnotaļ interesantus pasūtījumus Voroņežas rūpnīcā Elektrosignal.

Vēlāk viņš strādāja Liepājā, bija pasniedzējs Fizkultūras institūtā, iekārtoja žurnālu „Fiziskā kultūra”.

Tostarp VEF-ā bija atsākusies radioaparātu projektēšana. Laikraksta „Vefietis” materiālos var lasīt gan par darba pirmrindniekiem, kuri pārsniedz plānus, gan brāķdariem. Tie, kam nav vairāk par divdesmit gadiem, te ieraudzīs ļoti savdabīgas lietas.

No 1956. līdz 1960. gadam Ādolfs Irbīte bija VEF mākslinieciskās konstruēšanas nodaļas galvenais mākslinieks, tad mākslinieciskās konstruēšanas nodaļas vadītājs ražošanas apvienības „Radiotehnika” konstruktoru birojā „Orbīta”.

1968. gadā viņu, jau kā Latvijas PSR Nopelniem bagāto mākslas darbinieku uzņēma Mākslinieku savienībā, un viņš kļuva par pirmo dizaineru sekcijas vadītāju. Tas, ka dizaineri kā līdzvērtīgi partneri tiek uzņemti mākslinieku vidē, bija unikāls gadījums Padomju Savienībā, un gana neparasts arī pasaules praksē. Izstādē eksponēti vairāk nekā 40 VEF-ā ražoti aparāti, attēli un dokumenti no VEF muzeja krājumiem. Ekspozīciju papildina apmēram videomontāža no kinohronikām un dokumentālām filmām, kurā var redzēt gan autoizstādi divdesmito gadu Rīgā, gan rūpnīcas darbu un strādnieku sadzīvi, gan cīņu ar brāķdariem, gan to, kā Latvijas radioaparatūrai par godu spēlē Raimonds Pauls un viņa vadītais ansamblis.

No 2010. gada 11. novembra līdz 2011. gada 30. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) bija atvērta izcilā Latvijas dizainera Ādolfa Irbītes (1910-1983) simtgadei veltīta izstāde „Provokācija”.

Publicitātes materiāls, Izstādes kuratore Edīte Bērziņa