Ada Neretniece, īstajā vārdā Armīda Neretniece, dzimusi 1924. gada 2. jūnijā Ļeņingradā. Adas tēvs bijušais latviešu strēlnieks, kara komisārs. Strādāja dažādos administratīvajos amatos,  represēts 1937. g., pēc tam attaisnots un atgriezies vecajā darbā rūpnīcā "Krasnij komunaļščik". Māte bija grāmatvede.

Lielā Tēvijas kara laikā strādāja Kirovas pilsētas kara hospitālī. 1942. gadā beigusi Ļeņingradas 24.vidusskolu. 1949. gadā beidz Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūta režisoru fakultāti S. Gerasimova klasē.

Kopš 1949. gada strādāja Rīgas Kinostudijā, līdz 1954. gadam darbojās kā kinožurnālu un dokumentālo filmu režisore, bet vēlāk sāka veidot arī spēlfilmas. Adas Neretnieces pirmā spēlfilma "Rita", kas uzņemta 1957. gadā pēc Fjodora Knorкes scenārija, tika apbalvota Vissavienības kinofestivālā Kijevā 1959. gadā.

Spēlējusi nelielas lomas dažās no savām filmām. Ieguvusi dažādas godalgas un apbalvojumus ("Lielais Kristaps" (1988)), kā arī citus apbalvojumus.

Režisores tālākais radošais ceļš saistīts ar literāro darbu ekranizācijām — 1958.gadā top filma Svešiniece ciemā ar Viju Artmani un Gunāru Cilinski galvenajās lomās. 1970.gadā režisore uzņem filmu Vārnu ielas republika, 1974.gadā — Pirmā vasara, 1976.gadā — Nāve zem buras, 1991.gadā — Suns, kas mācēja dziedāt, 1992.gadā — De Granšānu ģimenes noslēpums. 1988.gadās Ada Neretniece saņem nacionālā kino augstāko balvu Lielais Kristaps par viņas daiļradē nozīmīgu filmu Zīlēšana uz jēra lāpstiņas. Šī filma tiek arī apbalvota Maskavas Starptautiskajā kinofestivālā un Vissavienības kinofestivālā Dušanbē. 1989.gadā par šo darbu Ada Neretniece saņem Vissavienības valsts prēmiju. Filma stāsta par cilvēka dvēseles neaizsargātību, trauslumu un arī spēku rupjas, nežēlīgas varas priekšā. Citas A.Neretnieces filmas: Pieviltie, Hipokrāta zvērests, Ciklons sāksies naktī, Kapteinis Džeks, Izmeklēšanā noskaidrots.

Adas Neretnieces daiļrade pilnībā pieder tam periodam, ko mēs saucam par padomju laiku.

Kad norims politiskās putas, kad varēsim vērtēt kino pēc mākslas kritērijiem, tad arī pienāks laiks rūpīgāk iedziļināties Adas Neretnieces filmu vēstījumā un varbūt no attāluma labāk saprast kinorežisores devumu un vietu Latvijas kultūrā. Sava, paliekoša vieta viņai noteikti ir.

Mirusi Rīgā. Apbedīta Rīgas Meža kapos.

Spēlfilmas

• 1957 — "Rita"
• 1958 — "Svešiniece ciemā"
• 1960 — "Tava laime"
• 1961 — "Pieviltie"
• 1963 — "Viņš dzīvs"
• 1965 — "Hipokrāta zvērests"
• 1966 — ""Ciklons" sāksies naktī"
• 1968 — "Ilgās dienas rīts"
• 1970 — "Vārnu ielas republika"
• 1972 — "Kapteinis Džeks"
• 1974 — "Pirmā vasara"
• 1976 — "Nāve zem buras"
• 1978 — "Lielā Jaungada nakts"
• 1981 — "Izmeklēšanā noskaidrots"
• 1984 — "Pēdējā vizīte"
• 1985 — "Pēdējā indulgence"
• 1988 — "Zīlēšana uz jēra lāpstiņas"
• 1991 — "Suns, kas mācēja dziedāt"
• 1992 — "De Granšānu ģimenes noslēpumi"

Avots: Diena.lv, Wikipedia