en

Rīgas Centrālcietums

You can add images!
Address:
Rīgas Centrālcietums, Mazā Matīsa iela, Dārzciems, Rīga, Vidzeme, LV-1019, Latvija
Political territory:
null
Coordinates:
56.9431459507,24.161305952211

Rīgas Centrālcietums ir lielākais cietums Latvijā, tajā sodu izcieš ap 1225 ieslodzīto. 

Tas ir arī izmeklēšanas cietums, kurā atrodas daļēji slēgtā un slēgtā cietuma nodaļa. Cietums atrodas Mazajā Matīsa ielā 3, Rīgā, un tas ir atklāts 1905. gadā. 2008. gadā Centrālcietums tika apvienots ar Matīsa cietumu. Šeit nebrīvē atrodas personas, pret kurām izraudzīts drošības līdzeklis - arests. Pirmstiesas aresta laiks ir ierobežots ar likumu.

Vēsture

Atklāšana un uzbrukums cietumam

Centrālcietuma celtniecība tika uzsākta 1902. gadā, bet 1905. gadā notika tā atklāšana. Celtniecība gan turpinājās līdz 1914. gadam. Cietuma kompleksā tobrīd ietilpa 15 ēkas, un sākotnēji tas bija paredzēts 1360 ieslodzīto izmitināšanai.

Tajā pašā gadā, 1905. gada revolūcijas laikā, LSDSP kaujinieku grupa veica uzbrukumu cietumam. Uzbrukums notika naktī uz 1905. gada 20. septembri ar nolūku atbrīvot ieslodzītos partijas biedrus. Uzbrukuma laikā kaujinieku pusē cietušo nebija, bet atceļā divus no viņiem apcietināja. 17 kaujinieki ielauzās vieninieku korpusā un atbrīvoja LSDSP Rīgas komitejas locekli Jāni Lāci un vienu no fabrikas "Fenikss" kaujinieku vadītājiem Jūliju Šleseru, kuriem draudēja nāves sods. Pārējos apcietinātos atbrīvot neizdevās, jo nevarēja atslēgt kameras. Sadursmē tika nošauti vai ievainoti 15 cietuma uzraugi.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā cietums tika evakuēts un pamests, ieslodzītie tajā netika ievietoti līdz 1919. gadam.

Latvijas brīvības cīņu laikā

Latvijas SPR laikā 1919. gadā lielinieki Centrālcietumā ieslodzīja padomju varas pretiniekus, galvenokārt vācbaltiešus. Landesvēram tuvojoties Rīgai, 1919. gada 22. maijā cietuma pagalmā 32 ieslodzītos nošāva, viņu vidū bija arī

  1. jaunā dziedātāja Mariona fon Klota 
  2. luterāņu mācītāji:
  •  Hermanis Bergengrūens,
  • Erhards Deblers, 
  • Augusts Ekhardts, 
  • Teodors Hofmanis, 
  • Eberhards Savarijs, 
  • Eižens Šeiermanis, 
  • Teodors Taube, 
  • Ernsts Fromholds-Treijs.
Otrā pasaules kara laikā

Pēc Latvijas PSR Valsts Drošības Tautas komisāra Simona Šustina 1941. gada 26. jūnija rīkojuma cietumā no 27. jūnija līdz 29. jūnijam tika nošauti 99 cilvēki, ieskaitot Valsts Prezidenta adjutantu Miervaldi Lūkinu un atvaļinātos pulkvežleitnantus Nikolaju Fogelmani un Augustu Muižuli.

Zināmi 70 nogalināto vārdi: tie galvenokārt ir Rīgas uzņēmumu un iestāžu darbinieki

  1. S. Aleksejevs (dzimis 1898),
  2. A. Bartenverters (1913),
  3. H. Bērziņš-Nave (1904),
  4. E. Bruks (1910),
  5. F. Brunenaus (1903),
  6. J. Bucis (1902),
  7. K. Burneiko (1910),
  8. A. Ceplis (1920),
  9. M. Čaguss (1913),
  10. A. Dauksts (1920),
  11. P. Dolgovs,
  12. A. Džerēns (1907),
  13. P. Frišenfelds (1869),
  14. O. Grāvītis (1903),
  15. F. Gurvičs (1889),
  16. O. Heniņš (1904),
  17. D. Indricāns (1900),
  18. Ē. Lēvens (1903),
  19. H. Lucavs (1919),
  20. P. Lūsis (1888),
  21. A. Mednis (1898),
  22. Ē. Millers (1916),
  23. H. Neibergs (1893),
  24. J. Kagans,
  25. R. Kauliņš (1900),
  26. P. Kazaks (1922),
  27. R. Krauja (1896),
  28. J. Krišmanis (1915),
  29. R. Polaks (1892),
  30. A. Reinis (1909),
  31. A. Rozenbergs (1912),
  32. V. Rubulis (1901),
  33. K. Rūtenbergs (1904),
  34. I. Stallītis (1889),
  35. A. Strautkalns,
  36. V. Valeskalns,
  37. zemnieks E. Ūdris (1905),
  38. mežsargs J. Vīķelis (1885), 
  39. Saulkalnes dzelzceļa stacijas priekšnieks J. Širmanis (1903),
  40. skolotājs K. Baukšķis (1909), 
  41. skolotājs A. Čuibe (1879),
  42. skolotājs K. Freidenfelds (1876),
  43. virsnieks V. Ž. Braše (1906), 
  44. virsnieks N. Fogelmanis (1885), 
  45. virsnieks M. Lūkins (1894),
  46. virsnieks A. Muižulis (1893),
  47. virsnieks O. Penka (1910),
  48. policists R. Svarups (1909),
  49. policists K. Valdmanis (1907),
  50. aizsargs J. Bergmanis (1893),
  51. aizsargs Ā. Ciršs (1887),
  52. aizsargs V. Pikāns (1912),
  53. aizsargs H. Vistiņš (1900),
  54. inženieris A. Blankenburgs (1881),
  55. inženieris K. Bobrovs (1905),
  56. inženieris E. Jansons (1906), 
  57. Masļenku robežpunkta robežsargs F. Puriņš (1893),
  58. skautu vadītājs J. Kuks (ap 1920),
  59. grāmatvedis O. Bruks (1908),
  60. grāmatvedis A. Kalnpurs (1910),
  61. grāmatvedis R. Kēdens (1897),
  62. grāmatvedis V. Roga (1903),
  63. grāmatvedis Ā. Šteinbergs (1902),
  64. arhitekts A. Čuibe (1908),
  65. gleznotājs J. Herlings (1904),
  66. gleznotājs H. Jandals (1915),
  67. tiesnesis E. Krūze (1891),
  68. ķīmiķis M. Kuzņecovs (1894),
  69. Nacionālās Operas korists V. Patmalnieks (1910)
  70. ārsts N. Reinics (1900).

80 ieslodzītajiem 30. jūnijā no cietuma izdevās izlauzties.

Kopš Latvijas Neatkarības atjaunošanas

2008. gada 31. oktobrī tika apvienots Matīsa cietums un Centrālcietums. Cietumu apvienošana tika veikta, lai atbilstoši tā brīža negatīvās ekonomiskās situācijas apstākļos un 2009. gada valsts budžeta veidošanas kontekstā varētu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un administratīvos izdevumus cietumu uzturēšanai. Šāds lēmums arī atbilda deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta darbību minētajam uzdevumam: optimizēt cietumu skaitu, slēdzot atsevišķus cietumus un sākot būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu cietumu.

2010. gadā no cietuma izbēga četri ieslodzītie.

Blakus cietumam atrodas Matīsa kapi (kādreiz apvienoti ar Pāvila draudzes kapiem). Aiz cietuma mūriem vēsturē arī tikri šauti cilvēki. Personu, kas rāvušies piepildīt savu pašapliecināšanos ar ieroci rokās, atņemot citiem dzīvību, tādējādi izkalpojoties varai, nekad nav trūcis. Nostāsti par šaušanām dažādos periodos ilgi bija apkaimē dzīvojošo atmiņās un nostāstos, kuri visdrīzāk nav saglabājušies. Arheoloģiski izrakumi un pētniecība šajā jautājumā, cik zināms, arī nav veikti.

Events

No events

Pievienot notikumu

Assigned persons

Vārds Dzimis Miris Langs
not setJānis KaļvaJānis Kaļva26.02.195801.03.2000en, lv, ru
not setSergejs SniedziņšSergejs Sniedziņš16.01.195528.05.2012lv, ru
not setGenādijs VaļaginsGenādijs Vaļagins11.03.2022lv, ru
not setStaņislavs RogoļevsStaņislavs Rogoļevs00.00.193819.06.1984lv, ru
not setVoldemārs SelgaVoldemārs Selga18.10.194915.03.1994lv, ru
not set
Augusts Ekhardts20.04.186822.05.1919lv
not set, not set
Erhards Deblers04.08.188222.05.1919lv
not setEberhards SavarijsEberhards Savarijs12.04.186322.05.1919lv
not set
Hermanis Bergengruens20.06.187222.05.1919lv
not set
Teodors Hofmanis20.01.186522.05.1919lv
not setNikolajs ReinicsNikolajs Reinics29.08.190028.06.1941lv
not setEdgars JansonsEdgars Jansons28.06.1941lv
not setOskars GrāvītisOskars Grāvītis29.06.1941lv
not setKonstantīns BobrovsKonstantīns Bobrovs27.06.1941lv
not set
Eižens Šeiermans12.09.185622.05.1919lv
not set
Heinrihs Vistiņš20.11.190028.06.1941lv
not set
Pēteris Frišenfelds28.06.1941lv
not set
Ādolfs Ciršs28.06.1941lv
not set
Kristiāns Freidenfelds28.06.1941lv
not set
Heinrichs Neibergs28.06.1941lv

Pievienot personu