KĀRLIS LEŠČINSKIS (1853-1907), latvietis, tēva vārds Jānis, namīpašnieks, tirgotājs, Lielajos kapos, Jāņa baznīcas daļā. 

Dzimis Zemgalē, Vilcē, ”Desaiņos”. Pēc 8 gadu karadienesta atgriežoties un redzot, ka mājas zaudētas, Kārlis Leščinskis devies uz Rīgu. Sācis tirgoties ar pārtikas precēm, 1884. gadā apprecējies ar Ievu Leščinsku (dzim. Pavlovsku). Ar veikaliņu Grīziņkalnā, Lienes ielā gājis diezgan grūti. Ģimene pārcēlusies uz Cēsu un Aleksandra ielas krustojumu pretim Vagonu fabrikai, kur veicies daudz labāk. Ar sakrāto naudu 1895. gadā iepirkta māja Pārdaugavā Daugavgrīvas ielā 48, kur dzīvoja paši un ierīkoja arī pārtikas veikalu. Uzbūvēja arī maizes ceptuvi. Vēlāk Kārlis Leščinskis veikalu pārdeva līdzās esošajai tekstilfabrikai, ieguva drogista kvalifikāciju un iegādājās turpat drogu veikalu. Uzbūvēja divstāvu māju arī Baltajā ielā, kuru izīrēja tekstilfabrikai. Savam vecākajam brālim Mārtiņam aizdeva naudu, kurš ar ģimeni devās uz Brazīliju, izvērta savu saimniecību un tur arī palika.

Kārlis Leščinskis darbojās sabiedriskajā dzīvē, bija piedalījies Latviešu biedrības dibināšanā, bija tās biedrs, abonēja Latviešu biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas izdotās grāmatas. Taču atbalstīja arī Piektā gada revolucionārus. Aizliegtās literatūras (varbūt arī ieroču) transportā bija iesaistīts viņa veikaliņš Iļģuciemā, kopdarbībā ar citu veikaliņu Mīlgrāvī, tālāk ceļš veda uz Voleriem. Tā kā mājās bieži notika kratīšanas – gan veikaliņa dēļ, kur nedrīkstēja pārdot aizliegtas preces, gan viņa meitas, mākslinieces un revolūcijas dalībnieces Otīlijas Leščinskas (vairāk gan Kristapa Salniņa dēļ), vajadzēja darboties visai uzmanīgi.  

1907. gada pavasarī, Piektā gada asas reakcijas laikā, viņš bija devies pa visām represiju vietām Rīgā meklēt savu meitu Otīliju, dabūjis rozi un tai pašā gadā mira. 

Brāļi – Mārtiņš (1842), Ansis (1846), Jānis (1848). Māsas – Anlīze (1844), Anna (1848). Anna dzīvojusi brāļa Kārļa ģimenē Iļģuciemā, Daugavgrīvas ielā, audzinājusi Leščinsku bērnus.