Jānis Bisenieks bija latviešu agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs, kā arī iespiedējs. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1901-1902), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Dibināja vai vadīja 17 dažādas biedrības, piemēram, krāšanas un aizdošanas, apdrošināšanas, kuģniecības, kooperatīvu, riteņbraucēju, u.c.

***

Jāņa Bisenieka mūžs - tikai 59 gadi (1864. – 1923.), taču viņa veikums ir daudzpusīgs un novatorisks. Godinot novadnieka piemiņu, Jelgavā no 1929.-1940. un no 1941.-1944.gadam bija Jāņa Bisenieka iela.

Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Ekonomikas fakultātē, ir Jāņa Bisenieka auditorija. 2004.gadā Jelgavā nodibināts Jāņa Bisenieka fonds ar mērķi saglabāt izcilā saimnieciskās un sabiedriskās dzīves darbinieka garīgo mantojumu.

Jānis Bisenieks dzimis Zemgalē 1864. gada 12.decembrī Kroņvircavas pagasta „Viduszīģeļu” saimnieka ģimenē.

Jānis Bisenieks par saviem vecākiem albumā „Selonija” rakstījis: „Tēvs bija stingrs, nopietns, darbos visai enerģisks, bet vārdos skops, pat skarbs. Māte Dore (dzimusi Eulenberga) sirdslaba, valodīga.”

Ģimene viņa dzīvei likusi pozitīvus pamatus, bērnību viņš vadījis jautri un bezrūpīgi. Arī dzīvojot pie vecmāmiņas, „smalki un mīļi audzināts”. Svarīga loma bijusi arī tēva otrajai sievai - viņa palīdzējusi apgūt izglītības pamatus, skolojusi vācu un krievu „vokābeļos”. Skolas gados Jānim labi padevusies matemātika, bet bijis ”smādējams dēļ uzvešanās”.

1885. gadā četrklasīgo reālskolu viņš beidza kā pirmais skolnieks. Vēlāk Jānis Bisenieks izvēlējās studēt lauksaimniecību un kļuva par diplomētu agronomu.

Visos enciklopēdiskajos izdevumos Jānis Bisenieks raksturots kā viens no Latvijas ievērojamākajiem tautsaimniekiem, komersantiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Šīs darbības jomas viņa dzīvē cieši savijušās un ietver milzīgu veikumu. Par vienu no svarīgiem uzdevumiem viņš uzskatīja lauksaimniecības attīstīšanu un nepieciešamo zināšanu popularizāciju.

1892. gadā viņš sāka izdot Lauksaimnieku kalendāru, pēc tam Lauksaimnieku kabatas kalendārus, nodibināja Jelgavas Lauksaimniecības biedrību un pārņēma savā īpašumā žurnālu „Zemkopis”, kuru pārveidoja par nedēļas laikrakstu. Jāņa Bisenieka darbs visa jaunākā popularizēšanā un izplatīšanā gan lauksaimniecībā, gan citās jomās bija visai daudzpusīgs.

Jau 1895.gadā, pēc viņa ierosinājuma, tika organizēta Lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde, kurā piedalījās apmēram 450 dalībnieku. Laikabiedri atzina, ka ar šo izstādi sākās jauns laikmets latviešu lopkopībai.

1900.gadā viņš noorganizēja nepieredzēti lielu „bazāru” (mūsdienās izstādi pārdošanu?) , kas deva 5000 rubļu lielu atlikumu. To izmantoja priekšzīmīgas lauku saimniecības un izmēģinājuma platību ierīkošanai. J. Bisenieks dibinājis Jelgavas Lauksaimniecības skolu, kā arī Latviešu Lauksaimnieku Ekonomisko sabiedrību.

Vienlaikus, kā pats raksta savā autobiogrāfijā, „prāts nesās uz tirdzniecību vai inženieru zinībām”. Viņa nopelns ir Jelgavā ierīkotā Lauksaimniecības mašīnu un rīku noliktava un aģentūra, kā arī dzīvības un uguns apdrošināšanas aģentūra. Viņš iegādājās ķieģeļu fabriku pie Iecavas, bet pie Ventspils – zemi ražošanas vajadzībām. Jelgavā nodibināja grāmatu tirgotavu. J.Bisenieks bija ļoti labs organizators, savus uzņēmumus vadīja pats un prata ap sevi pulcēt strādīgus un gudrus darbiniekus. Viņš darbojies arī, lai stimulētu sabiedrības rosību dažādās citās jomās. Pavisam darbojās 17 dažādas J.Bisenieka rosinātas un vadītas biedrības: krāšanas un aizdošanas, apdrošināšanas, kuģniecības, kooperatīvu, riteņbraucēju, u.c.

J.Bisenieks ir pildījis arī Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieka amatu un sava laika sabiedrībā bija plaši pazīstams. Viņa draugu vidū bija, piemēram, izcilais Latgales kultūras un politiskais darbinieks Francis Trasuns, tirgotājs un namīpašnieks Jānis Bergs un agronoms Jānis Mazvērsītis.

Elīna Miķelsone, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolniece, kas J.Bisenieka konkursam pieteica Jelgavas uzņēmēju Ilvu Miezi, savā esejā Jāni Bisenieku raksturoja šādi: „Šis tautsaimnieks sevi veltījis darbam, mīlot dzīvi un cilvēkus, tādēļ tagad, paskatoties atpakaļ, jo skaidrāk redzams zemgalieša milzīgais devums Latvijai.” Viņa arī atzīmē, ka jau studiju laikā Jānis Bisenieks veica aktivitātes, palīdzot mazturīgiem studentiem, bet vēlāk bija mīļš tēvs savam dēlam. „Pēc studijām viņš nepadevās vilinājumam doties labi apmaksātā darbā uz ārzemēm.” 2004.gadā Jelgavā nodibināts Jāņa Bisenieka fonds. Kopš 2005.gada Fonds rīko Jāņa Bisenieka balvas konkursu.

Avots: Gramata21.lv

• Latviešu lauksaimniecības ekonomiskās sabiedrības direktors rīkotājs,                
• Zemkopja dibinātājs un redaktors,                
• Latviešu savstarpīgās apdrošināšanas biedrības dibinātājs un valdes loceklis,                
• Korporācijas „Selonija“ filistru palīdzības biedrības kontrfilistrs,                
• Korporācijas „Selonija“ filistrs,                
• Jelgavas lauksaimniecības biedrības valdes priekšnieks,                
• Latviešu savstarpējā dzīvības apdrošināšanas biedrības valdes priekšnieks,   
• Lauksaimnieku centrālbankas dibinātājs un valdes loceklis,                
• Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības dibinātājs un valdes loceklis,                
• A/S „B. Dīriķis & biedri“ dibinātājs un valdes loceklis,                
• Sabiedrības „Cements“ līdz dibinātājs,                
• Latvijas mākslinieku kluba biedrs un veicinātājs,                
• Latvijas bankas padomes loceklis,                
• Latvijas zinātnes pētītāju biedrības dibinātājs un valdes loceklis.                

Avots: “Jaunākās Ziņas” # 27. 02.02.1923.