24. novembra naktī, 89. gadu vecumā no šīs pasaules šķīries komponists un muzikologs, viens no izcilākajiem Latvijas mūzikas vēsturniekiem, profesors un mākslas zinātņu doktors Oļģerts Grāvītis (1926 — 2015), pavēstīja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, kur viņš skolojis daudzas studentu paaudzes un pats bijis viens no tur (tolaik — J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā) 1947. gadā dibinātās Muzikoloģijas nodaļas pirmā izlaiduma absolventiem.

Alūksnē 1926. gada 30. augustā dzimušais Oļģerts Grāvītis bija mūzikas zinātnieks un praktiķis, illgadējas Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Dziesmu svētku vēsturnieks un praktiķis, kurš uzrakstījis trīs operas, 50 solo dziesmas, ap simts kora oriģināldziesmu un latviešu tautas dziesmu apdaru — tostarp Rozēm kaisu istabiņu, kas iemantoja īpašu popularitāti Dziesmu svētku repertuārā. Komponista jaunrades pūrā ir arī kantātes, vokāli simfoniskas poēmas, kā arī virkne instrumentālās kamermūzikas opusu. Radījis arī pirmo TV operu latviešu mūzikas vēsturē – Vanadziņš.

Oļģerts Grāvītis ir 32 grāmatu autors, to skaitā ir monogrāfijas un vērtīgi vēsturiski apcerējumi: Jurjānu Andrejs(1953), Jāzeps Vītols un latviešu tautas dziesma (1958), Jānis Reinholds. Ainas no mūziķa dzīves (1968), Arvīds Žilinskis (1971), Izcilākie Tautas kori (1979), Dziesmu svētki Latvijā. Norise, skaitļi, fakti (līdzautore Ilma Grauzdiņa, 1990), Teodors Reiters – triumfs un traģēdija (līdzautore Valentīna Gružāne, 1993), Latvju pūtējmākslas lielais šķelmis (par Gunāru Ordelovski, 1997). O. Grāvītis aktīvi iepazīstinājis sabiedrību ar emigrācijā dzīvojošo latviešu skaņražu mūžu un radošo devumu, par ko tapušas vairākas monogrāfijas: No operetes Liepājā līdz Karnegi zālei Ņujorkā (par ASV latviešu trimdas mūziķi Aleksandru Okolu Kulaku, 2000),Arnolds Šturms. Mūzikā, rakstos, atmiņās (2004), Mūziķis un literāts Knuts Lesiņš (2006).

Ar apbrīnojamu vērienu Oļģerts Grāvītis darbojās laikrakstu un radio publicistikā, būdams daudzu koncertu recenzents, mūziķu intervētājs un portretētājs — ap 1300 rakstu, daudzu radio un televīzijas raidījumu autors, kā arī publikā iecienīts koncertlektors un koncertu ievadvārdu teicējs. Kolēģi un studenti viņu cienīja ne tikai par plašo erudīciju un apskaužamajām darbaspējām, bet arī par saulaino labestību. Par mūža ieguldījumu mūzikā profesors Oļģerts Grāvītis saņēma Lielo Latvijas Mūzikas balvu (2007). Viņš ir arī Jāņa Ivanova prēmijas laureāts (1986), saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira — Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks, 1998), Latvijas Ministru padomes Atzinības rakstu (2006), Lielo mūzikas balvu (2007, par mūža ieguldījumu). Reitera fonda valdes goda biedrs (1998), Dziesmuvaras goda biedrs (2000), RLB goda biedrs (2003).

"...Viss tas radošais devums, ko ar nošu un grāmatu manuskriptu nosaukumiem esmu uzskaitījis savu līdz šim paveikto darbu sarakstā, tapis vienīgi un galvenokārt tikai Jaunpiebalgas Jaunzariņos. Tur mani rosinājusi ne vien latvju lauku dabas daile, bet arī kilometru un 100 metrus uz dienvidiem no Jaunzariņiem rodamā Jāņaskola — Piebalgas slavenā dēla Emīla Dārziņa dzimtene. Šķiet, ka tās neredzamie fluīdi kopš XX gadsimta 40. gadiem spārnojuši un līdz pat šodienai turpina rosināt, spārnot, veldzēt visu manu muzikālo mūžu," Oļģerts Grāvītis atzinis, apkopojot Latvijas Mūzikas informācijas centram savu veikumu.

Darbi

• 3 uzvestas operas, apmēram 50 solo dziesmu, ap 100 a capella kora darbi, dažas kantātes u.c.
• sarakstījis, sastādījis, komentējis daudzas grāmatas, brošūras, nošu krājumus, to skaitā monogrāfijas par latviešu komponistiem.
• apmēram 1300 publikācijas periodikā.