Augusts Dombrovskis  bija latviešu rūpnieks un mecenāts.

Augusts Dombrovskis dzimis 1845. gada 28.(16.) jūlijā zvejnieka Jāņa Kristiana un Jūlijas ģimenē. Kristīts Katlakalna ev. lut. baznīcā 3.augustā (22.jūlijā).

Augusts bija vecākais no astoņiem bērniem, viņam bija četri brāļi un trīs māsas. Lielāko daļu no ģimenes naudas tēvs nodzēra, kas ģimenes dzīves apstākļus padarīja vēl spiedīgākus.

Iespējams, tieši šīs apstāklis vēlāk viņu padarīja par pārliecinātu atturībnieku.

Jau no agras bērnības Augustam bija jādodas tēvam līdzi zvejā.

Izglītojies pašmācības ceļā. Skolā viņš nav gājis nevienu dienu, lasīt un rakstīt viņu iemācīja māte. Rēķināšanu, krievu valodu un vācu valodu zēns iemācījās pats, tāpēc viņš bieži tiek saukts par autodidaktu.

Pusaudža gados Augusts Dombrovskis sāk strādāt pie sava tūrīgā tēvoča Jēkaba Dombrovska, kas bija viens no pirmajiem latviešu rūpniekiem, kokzāģētavā Jāņavārtos. Ar laiku viņam tika uzticēti ar vien nozīmīgāki darbi tā radot izprasti par darbu kokžāgētavā.

1869. gadā Augusts Dombrovskis apprecas ar Karolinu (Karlīnu)  Elizabeti Kronbergu, kas bija viņa Ķengaraga kaimiņa Kaspara Kronberga meita.

Līdz  1883. gadam Augusts Dombrovskis strādāja Jēkaba Dombrovska kokzāģētavā.

Darbu viņam nācās pamest, jo radās nepārvaramas domstarpības ar tēvoča sievu Katrīnu.

Augusta Dombrovska ģimenē piedzima un auga trīs dēli un meita, kā arī tika audzināta Karlīnes mazā māsa.

1887.g.  par iekrāto naudas summu gadā atvēris pats savu kokzāģētavu.

1888. gada rudenī A. Dombrovskis iesniedza Vidzemes guberņas valdei lūgumu par kokzāģētavas atvēršanu Vecmīlgrāvī. Kokzāģētava tapa kopā ar trīs kompanjoniem (Vanagu, Beiieru un Zīlīti), kuri vēlāk „atkrita”. Tā tika izveidota klajā laukā, kur uzbūvēja katlumāju un darbnīcas ar gateriem, ēvelsoliem un virpām.

Kad apkārtni pamazām sāka apdzīvot kokzāģētavas darbinieki, tā ieguva adresi Meldru ielā 1. Vēlāk tika izraksts kanāls, kas savienoja kokzāģētavas pagalmu ar Daugavu.

1900. gadā tur strādāja jau 310 cilvēki.

A. Dombrovskis saviem strādniekiem iznomāja zemi un piešķīra būvmateriālus ar izdevīgiem kredīta nosacījumiem dzīvojamās mājas celtniecībai, tomēr vienošanās punkts paredzēja, ja darbinieks nododas dzeršanai – tad namiņš viņam tika atsavināts

Augusts Dombrovskis ir uzskatāms arī par vienu no pirmajiem latviešu vijoļu meistariem. Viņš pievērsās vijoļu būvei, vēlēdamies atrast ideālu instrumenta skanējumu. Pētot labāko instrumentu paraugus, sadarbojoties ar ievērojamiem vijolniekiem un vijoļu meistariem, viņš savā mūžā radīja vairāk kā 1200 stīgu instrumentus – altus, čellus, kontrabasus, bet visvairāk vijoles.

Vijolnieks Maklers pasniedza vijoles spēles stundas arī A. Dombrovska dēliem, vienlaicīgi arī izmēģinot jaunās vijoles. Ar laiku A. Dombrovska būvētās vijoles guva lielu atzinību sava labā skanējuma dēļ.

20. gadsimta sākumā dibinājis un vēlāk arī uzturējis vairākas kultūras un izglītības iestādes: elementārskolu, bērnudārzu, proģimnāziju. Tāpat A. Dombrovskis uzcēlis biedrības "Ziemeļblāzma" namu, kā arī "Burtnieku namu". Burtnieku namā dzīvojuši Krišjānis Barons, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Zālītis, Emilis Melngailis, Kārlis Skalbe un citi ievērojami literāti, mākslinieki, mūziķi

Sākoties 1. Pasaules karam A. Dombrovskis pa zemes ceļu vairākos pajūgos vijoles nosūtīja uz Petrogradu, bet karam beidzoties ar kuģi nogādāja atpakaļ. Vijoles pēc nāves Augusts Dombrovkis novēlēja vecākajam dēlam Augustam, kas bija vijolnieks.

Miris 1927. gada 13. novembrī, apbedītss "Ziemeļblāzmas" dārzā.

*******

Burtnieku nams

VĒSTURE        

Burtnieku nams ir ēka ar senām, kultūrvēsturiski nozīmīgām tradīcijām. Pirms 100 gadiem līdzās bezalkohola biedrības namam „Ziemeļblāzma” to cēlis kokrūpnieks un dāsnais mākslu mecenāts Augusts Dombrovskis ar mērķi veidot darba un atpūtas vietu Latvijas radošās inteliģences pārstāvjiem.

Augusts Dombrovskis ir cilvēks, kurš lielu uzmanību velta tautas izglītībai. Toreiz – 20.gs. sākumā - viņš Vecmīlgrāvī aizsāk veidot izglītotu, augstas kultūras sabiedrību. Par gara gaismas nesējiem tautā līdzās „Ziemeļblāzmas” pilij un Burtnieku namam kļūst viņa celtās Proģimnāzija un „Zaļā skola” - bērnudārzs bāreņiem un strādnieku bērniem.

1911.gadā, tēva mudināts, jau Augusts Dombrovskis – juniors te atver Latvijā pirmo Tautas konservatoriju. Aktīva mūzikas un kultūras dzīve Vecmīlgrāvī noris arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

Augusta Dombrovska – pirmā nozīmīgākā latviešu mecenāta filantropiskā darbība Vecmīlgrāvī gadsimta sākumā ir tikai viena daļa no viņa sapņa – redzēt savu tautu izglītotu, talantiem bagātu. Otra saistīta ar paša fanātisko mūzikas mīlestību, izgatavojot stīgu instrumentus un apliecināta grāmatā „Mana vijole” (Rīga, 1923.gads).

Nevienu dienu neapmeklējis skolu, A.Dombrovskis pašmācības ceļā apgūst ne tikai vispārīgo izglītību, bet arī vijoļspēles prasmi. Par profesionālu vijolnieku kļūst viņa dēls – Augusts, 1906.gadā absolvējot Pēterburgas konservatoriju.

Dažādos laika posmos šeit dzīvo Krišjānis Barons, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Zālītis, Emilis Melngailis, Kārlis Skalbe un citi ievērojami literāti, mākslinieki, mūziķi. Šeit tiek rīkoti literāri vakari, koncerti, gleznu un skulptūru izstādes, tiek radīti labvēlīgi apstākļi plašai kultūras dzīves apritei.

Kopš 1991.gada Burtnieku nams kļūst par Rīgas 2.mūzikas skolas mītnes vietu. Ar tā pārtapšanu mūzikas skolā 20.gs. izskaņā ir piepildīts A.Dombrovska novēlējums – nodot to tautas izglītošanas vajadzībām. Mēs – šī nama tagadējie saimnieki savā veidā esam kļuvuši par viņa nepiepildīto ieceru īstenotājiem.

Augusta Dombrovska izcilā personība un viņa nenovērtējamais devums latviešu sabiedrībai nav palicis nepamanīts. Laikabiedri viņam veltījuši gan lugu (A.Brigadere – „Pie latviešu miljonāra”), gan dziesmas un dzejas vārsmas. Viņa vārdā nosaukts 1997.gadā pirmo reizi mūzikas skolā notikušais stīgu instrumentu konkurss, kurš jau ieguvis plašu popularitāti un starptautisku rezonansi. A.Grāpis 2006.gadā izdod apjomīgu, ilustrācijām bagātu grāmatu par A.Dombrovska mūžu un veikumu.

Augusta Dombrovska vārdā ir nosaukta centrālā iela Vecmīlgrāvī, tādējādi ierakstot viņa vārdu Rīgas kultūrvēsturiskajā topogrāfijā. 2008.gadā Rīgas 2.mūzikas skola pārdēvēta par Augusta Dombrovska mūzikas skolu.

Tas ir paveikts, apliecinot visaugstāko cieņu cilvēkam, kura vārds ir iedvesmojošs paraugs latviešu tautai piemītošajai sirds bagātībai, tieksmei pēc gara gaismas, izglītības un kultūras.

http://www.adms.lv/vesture.htm