Dzimis 1929.gada 20.oktobrī Bērzpils (tagad Lazdukalna) pagasta Pilsnieku ciemā.

Jau septiņu gadu vecumā 1937.gadā sāka piekalpot Misēs pie prāvesta Jāzepa Krumpāna dzimtās puses Augustovas baznīcā Kapūnē.

1938.gadā no prāvesta Jāzepa Rancāna saņēma Iestiprināšanas Sakramentu. Ērģeles spēlēt Staņislavs mācījies pie Tilžas ērģelnieka Antona Namsona, kurš tajā laikā  (1945.-1946.gadā) spēlēja Kapūnē.

Pirmā patstāvīgā spēlēšana dievkalpojumā bijusi 1947.gadā svētā Jura dienā. Ērģelnieka māceklis gaidījis atbraucam savu skolotāju, bet tas nav ieradies. Un, lai gan Staņislavs bija ļoti uztraucies, nospēlējis visu dievkalpojumu.

1949.gadā Staņislavs Baranovskis  apprecas un pārceļas uz dzīvi Gulbenē.

Piecdesmitajos gados viņš braukāja ērģeles spēlēt uz Balviem pie mācītāja Jāņa Svilāna. Pēc tam ērģeles spēlētas Rugāju, Dvietes, Bebrenes, Bērzpils, Baltinavas, Šķilbēnu, Gulbenes, Velēnas, Lubānas baznīcās. Savu reizi nācies spēlēt arī Tilžas, Gaigalavas, Dricānu, Nautrēnu, Pušas un Zosnas baznīcās.

No 1989.gada to darīja dekāna Pētera Vilcāna vadītajos dievkalpojumos Viļakā, Kupravā un Liepnā. Viļakas baznīcā ērģeļnieks ražīgi nostrādāja līdz 2003.gada beigām, kad sāka pasliktināties veselība, un izbraukāt no Gulbenes uz Viļaku kļuva pagrūti. Te viņš vadījis arī baznīcas kori. Strādādams Viļakā, Staņislavs ērģeļspēles pamatus iemācīja Janīnai Dukaļskai, Marutai Pitkevičai, tāpat Solveigai un Madarai Vancānēm Kupravas draudzē. Staņislavs Baranovskis pašmācības ceļā apguvis mūzikas teorijas pamatus, harmoniju, studējis dažādu komponistu garīgo mūziku. Un pats rakstījis mūziku reliģiskām dziesmām.

Pavisam ir sakomponējis 33 mises, vairāk kā 250 garīgo dziesmu un apmēram 80 laicīgo dziesmu.

Viņam ir trīs dziesmas ar paša rakstītiem vārdiem - "Slavas pilnō Karalīne", "Pī Jezus ērkšķōtom kōjom", "Bezvaineigō Marijas sirds". Uzrakstīta arī "Te Deum laudamus" latviešu valodā. 

Avots : Balvu bibliotēka