Mācītājs Jelgavā 1661-1686, Kurzemes ģenerāl superintendants.

H. Ādolfijs ir ieceļojis no Vācijas.

1650. Gadā sācis strādāt par latviešu luterāņu mācītāju Dobelē. Mācījies latviešu valodu pie K. Fīrekera, vēlāk popularizējis un publicējis viņa darbus.Kalpojis Dobeles vācu draudzē.

No 1661. līdz 1686. gadam bijis vācu mācītājs Jelgavā un Kurzemes superintendents. H. Ādolfijs ir veicinājis garīgās literatūras izdošanu latviešu valodā un stabilizējis ortogrāfiju saskaņā ar G. Manceļa aizsāktajām tradīcijām.

Izmantojot K. Fīrekera atstātos manuskriptus, ar H. Ādolfija vārdu tika izdota ievērojamākā 17.gadsimta latviešu valodas gramatika ,,Erster Versuch einer kurzverfassetn Anleitung zur lettischen Sprache’’ (,,Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā’’, 1685).

H. Ādolfijs sastādījis pirmo Jelgavā latviešu valodā izdoto grāmatu Kurzemes baznīcas rokasgrāmatu - ,,Vermehrtes lettisches Handbuch’’ (,,Papildināta latviešu rokasgrāmata’’, 1685), kurā ietilpst dziesmu grāmata ,,Lettische geistliche Lieder und Collecten’’ (,,Latviešu garīgās dziesmas un kolektes’’). Šeit ievietotas G. Manceļa, K. Fīrekera, H. Ādolfija u. c. autoru dziesmas.

H. Ādolfijs ir pārstrādājis latviski arī M. Lutera mazo katehismu (,,Der kleine Catechismus’’), lūgšanu grāmatu (,,Lettisches Gebetbuch’’, abi 1685) un citu garīgo literatūru.

H. Ādolfija uzlabotā rakstība paliek nemainīga un saglabājas 200 gadu.

Miris Jelgavā.