Mācījies Suntažu draudzes skolā, Rīgas politehniskā institūta priekšskolā , no 1885. gada līdz 1894. gadam studējis politehniskajā institūtā , kuru beidzis ar inženiera grādu. Strādājis Krievijas dzelzceļu celtniecībā. No 1909. gada līdz 1922. gadam bijis Rīgas pilsētas būvju inspektors , no 1928. gada līdz 1937. gadam bijis Latvijas hipotēku bankas padomes priekšsēdētājs. 1910. gadā darbojies Rīgas Latviešu biedrībā , bijis ilgāku laiku Latvijas izglītības biedrības padomes loceklis , bet , dibinoties Latvijas Universitātei , darbojies organizācijas padomē kā Inženieru biedrības pārstāvis. 1921. gadā nodibinājis Latviešu - lietuviešu vienību , pirmo tautu tuvināšanas biedrību Baltijas valstīs. Tās darbu vadījis līdz 1940. gadam , organizējis latviešu - lietuviešu kongresus. Kaut arī bija tehniskā izglītība , tomēr sirds piederēja kultūras jautājumiem , sevišķi filoloģijai . Viņš krājis arī tautas tradīcijas. Viņa sakrātās tautasdziesmas iekļautas "Latvju dainās", mīklas izdotas īpašā krājumā. Par ieguldījumu lietuviešu un latviešu tautu tuvināšanā viņu apbalvoja ar Vītauta ordeni , Gedimina ordeni , 1935. gada 15. novembrī ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Apglabāts Kuldīgas Jāņkalna kapos.

Avots: LNB