Dzejnieks, žurnālists Raisters Ēriks dzimis 1905.gada 23.aprīlī Rankas pagasta Līvānos, lauksaimnieka ģimenē.

Mācījies Rankas Lutera pagastskolā (1915.g. - 1918.g.), Jaunpiebalgas pamatskolā (1918.g. - 1920.g.), Smiltenes ģimnāzijā (1920.g. - 1924.g.). Beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti (1932.g.). Studiju laikā strādājis par ierēdni pasta un telegrāfa departamentā un Latvijas pastā. 20. un 30.gadu mijā Raisters bija viens no rosīgākajiem biedrības "Zaļā vārna" kultūras pasākumu organizētājiem un vadītājiem. Bijis laikraksta "Rīts" redaktors (1936.g. - 1938.g.) un tautsaimniecības nodaļas redaktors (1938.g. - 1940.g.). 1941.g. - 1944.g. strādājis laikrakstā "Tēvija", "Daugavas Vanagi".

1944.g. rudenī emigrējis uz Vāciju, kur strādājis laikrakstā "Latvju Balss" Berlīnē, pēc tam bijis skolotājs latviešu ģimnāzijā Hūzumā, laikraksta "Nedēļas Apskats" redaktors Augustdorfā (1946.g. - 1949.g.), laikraksta "Latvija" atbildīgais redaktors Eslingenē (1949 .g. - 1950.g.). 1950.g. izceļojis uz ASV, kur strādājis laikrakstā "Laiks" līdz 1967.g. novembrim. 1962.g. - 1967.g. Latviešu Preses biedrības priekšsēdētājs, 60. gados arī ALA Kultūras biroja sekretārs un literatūras sekcijas vadītājs.

Pirmā publikācija - dzejolis "Somijas jūrmalā" žurnālā "Lira" 1924.g. Dzejoļu krājumā "Men" (1931.g.) - trauksmaini romantiska un hedoniska erotika, pilsētas žanra ainas; krājumā "Plosti" (1939.g.) - lauku dzīves poetizācija, dabas un gadskārtu ritma ainas, kā arī mākslinieciski spriegas balādes un poēmas par Senlatviju. Dzejoļu krājuma "Svētlaimība" salikums gājis bojā 2. pasaules kara laikā. Lirikas krājumā "Mans laiks" (1950.g.) tēlota trimdinieka psihes sašķeltība, distancēta attieksme pret laikmeta nežēlību un virspusību. Pēc 1950.g. rakstītie dzejoļi apkopoti piemiņas izlasē "Kad mēs jauni bijām" (1972.g.). 40. - 60.gados R. periodikā publicējis daudz recenziju par grāmatām, rakstus un reportāžas par sabiedriskiem un kultūras jautājumiem, bijis latviešu. trimdas dzejas antoloģijas "Dzejas un sejas" (1962.g.) līdzredaktors. Kultūrvēsturiska vērtība ir atmiņām par 20. un 30.gadu jauno literātu vidi un Edvartu Virzu (izlasē "Kad mēs jauni bijām").

Miris 1967.gada 15.novembrī Ņujorkā, ASV, turpat apbedīts, bet 1994.gada 2.jūlijā pārapbedīts Rankas kapos.

Avots : Gulbenes bibliotēka

           "Laiks", 09.07.1994