Vilhelmīne Rimeiks

Birth Date:
24.07.1900
Death date:

Person's maiden name:
Ūle
Categories:
Businessman, Economist, Victim of repression (genocide) of the Soviet regime
Nationality:
 latvian
Cemetery:
Set cemetery

Antons Romeiks  dzimis 1898. gada 7. decembrī Umurgā, kur brālis ir māju rentnieks. Viņu vecāki ir nabadzīgi zemnieki, kam ģimenē aug deviņi bērni. Mazais Antons pabeidz pagasta skolu un mācās tirdzniecības skolā Limbažos un komercskolā Rīgā.

Pirmā pasaules kara laikā viņš evakuējas uz Krieviju un nokļūst Voroņežā, kur mācās ģimnāzijā. Atgriezies Latvijā, iestājas Rīgas politehniskajā institūtā, bet 1919. gada jūnijā izstājas, nepabeidzis pirmo kursu. Antona ceļš ved uz Latvijas kara skolu.

Viņš piedalās Latvijas Neatkarības karā jeb Brīvības cīņās.

No 1919. līdz 1921. gadam bija Latvijas Armijas leitnants.

1920. gadā vēl kā kara skolas kursants Antons iepazīstas ar latvieti Vilhelmīni.

1925. gadā viņi apprecējās, un Rimeiku ģimenē piedzima pieci bērni —

  • Astra,
  • Valdis,
  • Rita,
  • Maija un
  • Jānis.

No 1921. līdz 1926. gadam Antons studēja Latvijas Universitātē ķīmiju, iegūstot inženiera ķīmiķa diplomu.

Vilhelmīne, savukārt, studēja ekonomiku. Paralēli studijām, kas iespējamas, pateicoties  augstskolas piešķirtajai stipendijai, Antons piepelnās kā stundu pasniedzējs, grāmatvedis, pat laukstrādnieks brāļa saimniecībā, jo vecākiem nav iespēju viņam palīdzēt finansiāli.

1925. gadā, nodibinājis ģimeni, Antons sāk strādāt par rasētāju Zemkopības ministrijā, bet 1926. gadā pāriet darbā uz Kara ministrijas ķīmisko laboratoriju par laborantu, kur maijā atbilstoši iegūtajai izglītībai iegūst inženiera ķīmiķa vietu ministrijas bruņojuma nodaļā.

Paralēli darbam šajā valsts iestādē 1927. gada septembrī Antons nolemj izmēģināt spēkus biznesā un izveido savu privāto ķīmiski tehnisko laboratoriju.

Lai visā pilnībā nodotos savam uzņēmumam, 1928. gada rudenī atstāj darbu ministrijā.

Uzņēmums — tas skan pretenciozi. Cik liels ir Antona lolojums? Kā iegūts starta kapitāls?

Latvijas Valsts arhīvā Antona Rimeika krimināllietā (saistībā ar izsūtīšanu 1941. gada 14. jūnijā, bet par to vēlāk) glabājas viņa autobiogrāfija. 
 Sākumā es izpildīju visus darbus laboratorijā. Pats biju strādnieks, grāmatvedis, pats pārdevu preci utt. Personisko līdzekļu sākumam nebija. Naudu aizņēmos no māsas un dažās aizdevumu kasēs. Bez sievas laboratorijā strādāja vēl divi cilvēki, — raksta fabrikants.

Viņa dzīvesbiedre Vilhelmīne atklāja, ka 1927. gadā Antons saņēma valsts prēmiju par to, ka, būdams Kara ministrijas inženieris ķīmiķis, izgudrojis kādu jaunievedumu gāzmasku izgatavošanā. Prēmija deva iespēju atvērt paša ķīmisko darbnīcu — pirmais ražojums bijis apavu krēms. Pirmos divus gadus dzīvesbiedri strādājuši divatā, vēlāk viņiem pievienojās Antona māsas un pamazām pieņemti citi darbinieki.

Darbi sokas, tāpēc 1930. gadā Marijas ielas 42. nama pagraba telpās Rimeika uzņēmumam kļūst par šauru.

Viņš pārcēla fabriku uz Lāčplēša ielu 30. Ar katru gadu uzņēmums paplašinās, 1935. gadā Antons iegādājas zemi Lāčplēša ielā 41 un 1938. gadā sāka būvēt jaunu piecstāvu akmens namu fabrikai.

1939. gadā fabrika darbojas jau jaunajās telpās.

Fabrikā, kur acis žilbst
 — Kad ieejam tūbu fabrikā, acis apžilbst, skatoties sidrabainās alvas plāksnēs. Lielas mašīnas kā fantastiski melni polīpi vai milzu vēži, čaklu strādnieku vadītas, te astoņās stundās var saražot līdz 5000 alvas un svina tūbu, kuras tad tālāk tiek nogādātas otrā fabrikā. Tur pagatavo zobu un sejas krēmu, ziepju un sveču masu, kas vārās varenos grāpjos kā kāda dīvaina zupa. Vienā istabā vāra stearīna un parafīna masu. To tad salej mašīnā, kur masa sasalst un ievelk sevī daktis — un svece gatava. Nepaiet vairs ilgs laiks, kad tā spulgo porcelāna vai sudraba, vai arī Latgales māla svečturī.

Otrā istabā vārās ziepju biezputra, bet vispatīkamāk ir uzkavēties zobu krēma vārāmās telpās. Tur atsvaidzinādama smaržo piparmētra, un strādnieces, spodri balti tērptas, darbojas ap gaišo masu. Turpat ir arī laboratorija, kas ar savām dažādu eļļu pudelītēm saldo smaržu vēl daudzkārt pavairo. Beidzot noliktavas telpas parāda visu to bagātību, ko saražo šī fabrika. Tūkstošiem zilu kārbiņu ar zobu krēmu vai baltām un krāsainām svecēm liecina, ka te arvien valda rosība un ka šīm precēm ir tiešām liels pieprasījums, — apraksta Ēriks Ādamsons.

1940. gada 7. augustā Antona Rimeika lolojumu padomju vara nacionalizē un nosauc par ķīmisko, sveču un tūbiņu fabriku Mētra

Tobrīd fabrikā bez paša Antona strādā divi inženieri ķīmiķi un apmēram 65 strādnieki un kalpotāji. 2. oktobrī bijušajam īpašniekam jaunā vara atvēl pašam to vadīt.

1941. gada 10. jūnijā jau tapis lēmums par Antona Rimeika apcietināšanu. Fabrikas kapitāla vērtība tobrīd lēsta 500 000 latu apjomā. Fabrikas apgrozījums gadā — 400 000 — 500 000 latu.

Rimeikam pieder vasarnīca Ādažu pagastā un vieglā automašīna.

Antonu Rimeiku arestē 14. jūnijā.

Raugi, strādniekus ekspluatējis un sabiedriski aktīvs cilvēks bijis.

Tā tiesāja uzņēmēju arī par to, ka no 1933. gada viņš darbojās aizsargu organizācijā. Bijis arī studentu korporācijas Tālavija filistru biedrībā, Inženieru biedrībā, Mednieku biedrībā.

No 1930. gada — Rīgas rūpniecības biedrībā.

No 1936. līdz 1940. gadam — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedra kandidāts.

Par to, ka apbalvots ar

  • ordeni Par Latvijas atbrīvošanu,
  • Triju Zvaigžņu ordeni (1932),
  • Atzinības Krustu (1938),
  • Aizsargu Atzinības Krustu (1939). 

Antonu Rimeiku konvojē uz Usoļlagu, izsūta arī viņa ģimeni.

1942. gada 5. februārī uzņēmēju notiesā, piespriežot nāves sodu un piemērojot mantas konfiskāciju. 17. maijā nāves sods tiek izpildīts.

1956. gadā, kad vīra un tēva likteni uzdrošinās noskaidrot viņa dzīvesbiedre Vilhelmīne un dēls Valdis, VDK tiek dots rīkojums Rimeika dokumentos atzīmēt, ka viņš miris 1945. gada 30. jūnijā no sirds sklerozes.

Šos melus 1956. gada 10. aprīlī paziņo ģimenei.

1964. gadā tuvinieki vēlas panākt un panāk Antona Rimeika reabilitāciju. Tajā pašā gadā Latvijas PSR Augstākās Tiesas krimināllietu kolēģija izbeidz krimināllietu un atceļ 1942. gada 18. aprīļa lēmumu, kuru izpildot Antons Rimeiks tika nošauts.


Padomju vara parfimērijas ražotājus apvienoja mums zināmajā uzņēmumā Dzintars. Tur ieplūdināts arī uzņēmīgā Antona Rimeika mūža darbs.

Fragmenti: Ineta Lipša2008. gada 13. oktobris, Vairāk lasiet news.lv

 

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Merķeļa iela 3-9
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 17/05/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags

Izvesti: 

  • 4801/2 Rimeiks Antons          1898 Merķeļa 3-9
  •             dēls Jānis 2.J.                     Merķeļa 3-9
  •             meita Marija 4.J.                  Merķeļa 3-9
  • 4800/2 meita Rimeika Astra   1927 Merķeļa 3-9
  • 4798/2 sieva Rimeiks Vilhelmine 1900.24.VII Merķeļa 3-9
  • 4797/2 dēls Rimeiks Valdis    1929 Merķeļa 3-9

No places

    loading...

        Relations

        Relation nameRelation typeBirth DateDeath dateDescription
        1
        Valdis RimeiksSon30.05.192914.03.2009
        2
        Jānis Pēteris RimeiksSon00.00.193920.07.1942
        3
        Astra RimeikaDaughter00.00.192722.10.1943
        4Antons RimeiksAntons RimeiksHusband08.08.189817.05.1942

        No events set

        Tags