Mihails Ļermontovs bija Krievijas romantisma stila rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks. Cēlies no senas un dižciltīgas Skotijas- Learmontu dzimtas. Viņa sencis Džordžs (Georgs) Lermonts 1613. gadā dienēja poļu armijā un tika sagūstīts Belajas cietokšņa ieņemšanas laikā 

Dzīve

Ļermontovs dzimis dižciltīgā ģimenē Maskavā.

1817. gadā nomira viņa māte; viņu uzaudzināja vecāmāte lauku īpašumā Penzastuvumā.

No 1830. līdz 1832. gadam Ļermontovs studēja Maskavas universitātē, pēc tam iestājās karaskolā Pēterburgā, kuru pabeidza 1834. gadā kā kornets, uzsākot dienestu leibgvardes huzāru pulkā.

Pēc Aleksandra Puškina nāves pēc divkaujas 1837. gadā Ļermontovs uzrakstīja emocionāli piesātinātu un visai asu dzejoli "Dzejnieka nāve", kas tika uztverts kā uzbrukums pastāvošajam režīmam un izsauca attiecīgu reakciju: Ļermontovs kā praporščiks tika pārcelts uz dienestu Ņižegorodskas dragūnu pulkā Kaukāzā. Tur uz viņa daiļradi lielu iespaidu atstāja Kaukāza daba un Krievijas kolonizētie iedzīvotāji.

Ļermontovs mira 1841. gada 27. jūlijā pēc divkaujas ar savu dienesta biedru Nikolaju Martinovu.

Literārā darbība

Pusaudža gados tapušajos Ļermontova darbos, piemēram, "Kaukāza gūsteknī" (pārstrādāts Puškina darba sižets) vērojama liela Puškina ietekme, tomēr pakāpeniski Ļermontovs izstrādā pats savu stilu. Ļermontovs spēcīgi ietekmējies arī no angļu romantisma dzejnieka Bairona. Ļermontovs pievērsies gan dzejai, gan prozai, gan dramaturģijai.

Dzīves laikā Ļermontovs publicējis tikai vienu, turklāt visai plānu dzejoļu krājumu, gadu pēc viņa nāves tika izdoti vēl trīs stipri cenzēti sējumi. Viņa dzejas tematika ir visai plaša — no patriotiskas līdz panteistiskai.

Viens no Ļermontova slavenākajiem darbiem ir dramatiskā poēma "Dēmons" (Демон, pirmoreiz pilnībā izdots pēc autora nāves 1857. gadā).

Nozīmīgākais Ļermontova prozas darbs ir romāns "Mūsu laika varonis" (Герой нашего времени, 1840).

Nozīmīgākie darbi

• "Mūsu laika varonis" (Герой нашего времени, 1840)
• "Maskarāde" (Маскарад, 1836)
• "Mciri" (Мцыри, 1840)
• "Dēmons" (Демон, 1842, publ. 1857)
• "Bela" (Бэла, 1838, publ. martā 1839)