Dzimis Jēkabpilī. Izglītojies pilsētas skolā. Bijis kantorists. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. jūnijā, 4. Valmieras kājnieku pulka rindās cīnījies gan pret vāciešiem, gan lieliniekiem. Par kauju nopelniem pie Līvāniem un Rīgas paaugstināts par kaprāli, bijis nodaļas komandieris. 

1919. gada 8. oktobrī kaujā pie Rīgas, kad ienaidnieks ar artilērijas un ložmetēju uguni izsita mūsu daļas no pozīcijām un mēģināja tās apiet, ar savu nodaļu, apsargādams rotas kreiso spārnu Daugavmalā, atsita visus pretinieka uzbrukumus un tā deva iespēju mūsu daļām sakārtoties. viņa nodaļa no divām pusēm nokļuva ielenkumā, taču turpināja ciņu, durkļu triecienā izlauzās cauri ienaidnieka ķēdēm un pievienojās pārējai rotai. 

Atvaļināts 1922. gada 20. martā.

Strādājis Jaunjelgavas-Ilūkstes zemesgrāmatu nodaļā, kopš 1923. gada novembra bijis  Jēkabpils cietuma vecākais uzraugs.

1930. gadā apbalvots ar TZO 1. pakāpes godazīmi.

Piešķirta jaunsaimniecība Janopoles muižā pie Jēkabpils.

 Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.