Inga Kalēja viena no Valmieras drāmas teātra spilgtākajām aktrisēm.

Dzimusi Jelgavā, beigusi Jelgavas ģimnāziju un arī skatuves gaitas sāka dzimtajā pilsētā, apmeklējot Jelgavas teātra studiju režisora Osvalda Glāznieka vadībā. Īsi pirms Otrā pasaules kara apprecējās ar aktieri Arturu Kalēju, viņi kopā ar citiem Jelgavas teātra māksliniekiem spēlēja pat Kurzemes katlā, kad skatītāji par biļetēm maksāja nevis ar naudu, bet sviestu, olām vai maizi. Dzīves spars, optimisms un spēles prieks uz visiem laikiem palika Ingas Kalējas iezīmīgākās īpašības.

Kad 1953. gadā Jelgavas teātri aizvēra, Inga Kalēja kļuva par valmierieti. Līdz 1988. gadam, kad māksliniece aizgāja no skatuves, Valmieras teātrī tapa daudzas spilgtas un krāsainas lomas, kas spēlētas ar vērienu un temperamentu: Lilija M. Zīverta lugā „Ķīnas vāze" (1957), Millija Riekstiņa V. Lāča „Putnos bez spārniem" (1960), Leidija T. Viljamsa „Orfejs nokāpj ellē" (1963), Mazbērzu māte R. Blaumaņa „Trīnes grēkos" (1965). Gadiem ejot, aizvien meistarīgāki bija aktrises tēli – neaizmirstamas ir ekscentriskā preciniece Fjokla N. Gogoļa „Precībās" (1970) un varenā Māte Raiņa „Pūt, vējiņi" (1985), kas kļuva par Ingas Kalējas pēdējo lomu. Pašai māksliniecei vislabāk atmiņā palikusi Kita Š. Dileinijas „Iemīlējies lauva" (1968) un Marta H. Vuolijoki lugās „Niskavuori maize" (1964) un „Ardievu, Niskavuori!" (1968). Par Valmieras teātra aktrisi kļuvusi arī Ingas Kalējas meita Lelde. Tiesa gan, uz skatuves abām kopā iznācis spēlēt tikai vienu reizi – izrādē „Piecas romances vecā mājā" (1983). 2008. gadā Inga Kalēja saņēma Valmieras drāmas teātra balvu par mūža ieguldījumu.

Optimisms un dvēseles dāsnums ir īpašības, ko piemin visi mākslinieces kolēģi. Par svētkiem viņas mājās kļuva "vannas vakari", ko Inga Kalēja rīkoja saviem darba kolēģiem, kad viena no pirmajām bija saņēmusi labiekārtotu dzīvokli. Viņa bija sabiedrības dāma, kas prata spīdēt ballēs, savukārt darbodamās dažādos vēlētos amatos, zināja, kā ar savu viedokli un gudrību palīdzēt līdzcilvēkiem.

„Esmu šo pilsētu iemīlējusi no sirds," aktrise sacīja par Valmieru. „Pie manas istabas loga Stacijas ielā aug mīļais bērzs, redzami katoļu baznīcas krusti, aprūpējami ir kaķēni un putni aiz loga." Pat slimībai grūti nācās salauzt Ingas Kalējas izcilo humora sajūtu un ticību, ka viss mainīsies uz labu. 

Avots : Valmieras drāmas teātris 

Meita - aktrise Lelde Kalēja