Dzimis Vecpiebalgā. Iespējams, ka 19. martā, jo avotos var lasīt 2 dzimšanas datumus.

Izglītojies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā. 

Krievu armijā iesaukts 1916. gadā, dienējis 119. Mcenskas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Galīcijas frontē. Apbalvots ar Jura medaļu, Jura krusta II, III, IV šķ.  

Vēlāk pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku, dienējis jātnieku spridzinātāju komandā. 1917. gada martā brīvprātīgi devies uz kazaku partizānu nodaļu Minskā, kur par izciliem nopelniem paaugstināts par praporščiku. 1917. gada septembrī dienējis Korņilova armijā podporučika pakāpē. 1918. gada februārī Tērbatā kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. decembrī Latgales virsnieku rotā. (Pēc Rīgas atstāšanas rota pārdēvēta par Neatkarības rotu.) Tās rindās izcīnījis daudzas kaujas, pie Slokas kontuzēts. 

1919. gada 22. martā pie Batariem spēcīgā ienaidnieka apšaudē apgāja lielinieku kreiso spārnu un ar negaidītu triecienu atņēma ložmetēju, tā glābjot rotu no kritiska stāvokļa un piespiežot ienaidnieku atkāpties. 

Pēc Rīgas atbrīvošanas slimības dēļ atvaļināts, taču palicis ierindā, cīnījies pret bermontiešiem. 1919. gada 25. novembrī viegli ievainots. 1920. gada 10. martā invaliditātes dēļ, neklausoties Vīksnes protestos, atvaļināts. 

Bijis zemkopis Remtes pagasta Zīlēnos. Līdz 1934. gadam Aizsargu organizācijas biedrs. Remtes pagasta aizsargu nodaļas motociklistu nodaļas vadītājs.

No 1934. g. 1. novembra 6. Rīgas policijas iecirkņa rakstvedis. No 1936. gada novembra darbojies apsardzes rotā. No 1940. gada pēc atvaļināšanas bijis Latvijas Drāmas teātra kalpotājs. 

1941. gada 15. jūnijā apcietināts un izsūtīts uz Krasnojarskas apgabala Kansku. No 1942. gada janvāra strādājis Ustjeņisejskā, bijis ekspedīcijās Mālāja Hetā, Diksonā, Dudinkā. Laika posmā no 1947-1957. gadam dzīvojis Igarkā. 1958. gada martā LPSR AP Prezidija komisija atteikusi lūgumam atgriezties Latvijā, palicis dzīvot Igarkā.

Pēdējās ziņas - Vīksne 1979. gadā atradies Igarkas pilsētas VDK daļas uzraudzībā. Par turpmāko likteni nekas nav zināms. Iespējams, miris Igarkā.

Avoti: Vecpiebalgas bibliotēka, lkok.com