Augusts Vaidzība
- Birth Date:
- 00.00.1882
- Death date:
- 03.09.1941
- Length of life:
- 59
- Days since birth:
- 52014
- Years since birth:
- 142
- Days since death:
- 30218
- Years since death:
- 82
- Patronymic:
- Ansis
- Categories:
- National guard, Victim of repression (genocide) of the Soviet regime
- Nationality:
- latvian
- Cemetery:
- Set cemetery
Dzimšanas vieta: 1882.g. Durbe;
miris:03.09.1941.g.
Kirovas apgabals, Vjatlags
Informācijas avots: Aizvestie, Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads, Otrais papildinātais izdevums.
---
*1882. II 06. Vecmoku pag.; M. Anna, S. Marija dz. Kirsens (citos avotos Maija Kirzen). Miris Vjatlagā Kirova apgab. Krievijā
Beidzis Aleksandra pilsētas skolu Jelgavā,
1899/1910. Akcīzes ierēdnis Jelgavā,
1910/1915. Kurzemes guberņas valdes saimniecības un darbvedības
nodaļas pārzinis,
1915/1918. Krievijas V armijas Sarkanā Krusta valdes
saimniecības un darbvedības nodaļas pārzinis,
1919. Ārlietu Ministrijas saimniecības un finanšu nodaļas vadītājs,
1920. Miera līguma delegācijas loceklis Maskavā,
1926. XII 21. ieguva aptiekas asistenta grādu,
1925/1940. Durbes aptiekas īpašnieks,
1926/1937. Durbes pilsētas galva,
1931. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 2617,
1936/1940. Aizsargu organizācijā,
1936/1937. Liepājas XV aizsargu pulka Durbes pilsētas aizsargu
nodaļas priekšnieks,
1937/1938. Talsu pilsētas galva,
1939. III 15. Kuldīgas XIV aizsargu pulka saimniecības priekšnieka palīgs,
1939. XII 20. Pulka saimniecības priekšnieks,
1938/1940. Kuldīgas pilsētas vecākais,
1941. VI 14. deportēts,
Latvijas pilsētu savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis,
Latvijas savstarpējās apdrošināšanas centrālās savienības padomes loceklis,
Kuldīgas patērētāju biedrības „Darbs” valdes loceklis,
Durbes krājaizdevu sabiedrības valdes loceklis,
Namīpašnieks Z. Meierovica 21, Durbē.
Avots: LVVA 1640-1-526-140.;
„Es viņu pazīstu”, R., 1939.;
„Latvijas ārlietu dienesta darbinieki”, R.,2003.
No places
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.