Verners fon Blombergs (vācu: Werner von Blomberg; dzimis 1878. gada 2. septembrī, miris 1946. gada 14. martā) bija vācu ģenerālfeldmaršals.

No 1933. gada līdz 1938. gada janvārim - Vācijas kara ministrs un armijas virspavēlnieks.

1907. gadā beidza Prūsijas kara akadēmiju.

No 1908. gada - Vācijas armijas ģenerālštābā. 

Pirmā pasaules kara laikā dienēja Rietumu frontē.

1928. gadā apmeklēja PSRS. Iespaidojies no tur redzētā, ieguva pārliecību, ka Vācijas atjaunošana iespējama caur diktatūru.

1929. gadā pēc konflikta ar ģenerāli Kurtu fon Šleiheru tika nosūtīts uz Austrumprūsiju.

1932. gadā Vācijas delegācijas sastāvā piedalījās Atbruņošanās konferencē Ženēvā.

1933. gadā tika iecelts par aizsardzības ministru Ādolfa Hitlera kabinetā.

1934. gadā pēc paša iniciatīvas atvaļināja no Vācijas armijas visus karavīrus - ebrejus.

1936. gada 20. aprīlī Verners fon Blombergs kļuva par pirmo nacistiskās Vācijas ģenerālfeldmaršalu.

1938. gada 12. janvārī Blombergs otrajās laulībās apprecējās ar Ernu Grūnu. Policija atklāja, ka jaunā sieva 1932. gadā fotografējusies pornogrāfiskos attēlos, ziņoja to Gestapo un Hermanim Gēringam.

Gērings par to ziņoja Hitleram un tas pieprasīja, lai Blombergs anulē precības. Verners fon Blombergs atteicās un demisionēja no armijas.

1945. gadā Sabiedrotie Verneru fon Blombergu arestēja un viņš liecināja Nirnbergas prāvā. Mira 1946. gada 14. martā apcietinājumā.