Naktī uz 10. jūniju aizsaules teātrī mītošajiem piebiedrojies Nacionālā teātra aktieris Ints Burāns (dzimis 1941.gada 2.maijā), vēsta Nacionālais teātris.  

Inta Burāna dzīve un darbs teātrī bija viens skaists gājiens kalnup, kas prasīja no viņa visu un ko viņš, teātra fakultātē stājoties, bija sevī apņēmies. Lai arī viņš apgalvoja- "es nekad neesmu sapņojis, man vienmēr vajadzējis strādāt" - to gadu topošie aktieri vairāk vai mazāk bija romantiķi. Būt teātrī - tas tiešām nozīmēja būt tur gandrīz vai 24 stundas. Ints nebija no tiem, kas, teātrī ienākot, tūlīt apžilbina ar savu temperamentu un jaunību. Viņš lēni un mērķtiecīgi no uzdevuma uz uzdevumu, no atziņas uz atziņu, aizraujoties līdzi savas paaudzes režisoram M. Kublinskim un viņa estētiskajiem meklējumiem, gāja pretim savām skaistajām lomām: Šopēnam J. Ivaškēviča "Vasarā Noānā", Pilskungam M. Friša "Santakrusā", Filipo Stroci A. De Misē "Lorencačo", Hotsperam un Lorenco V. Šēkspīra "Henrijs IV" un "Romeo un Džuljeta", Špīgelbergeram F. Šillera "Laupītājos", Kurtam fon Brimmeram A. Upīša "Laikmetu griežos", karalim Henrijam Dž. Goldmena "Lauva ziemā", Dakterim P. Pētersona "Meteorā", Sūlnesam un Levborgam H. Ibsena "Celtniekā Sūlnesā" un "Hedā Gablerē", Porfīrijam Petrovičam F. Dostojevska "Noziegumā un sodā"... Kad sezona nesolīja neko īpaši nozīmīgu, tapa viņa lielie dzejas uzvedumu vakari pārpildītā teātra lielajā zālē: N. Hikmeta "Cerība" M. Čaklā atdzejā, I. Ziedoņa "Ēpifāniju" abas daļas, R. Baha "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons".

90.gados Ints Burāns izmēģināja sevi režijā, ko jau veiksmīgi bija darījis gadiem Latvijas radioteātrī, - iestudējot tam laikam aktuālo F. Dīrenmata "Romuls Lielais" un Liepājas teātri F. Sagānas "Valentīnas ceriņkrāsas kleitu", kuras gan nepacēlās pāri "aktieru režijas līmenim".

Un tad kādā radošās krīzes un mulsuma brīdī viņš nolema saraut saites ar teātri pavisam, strādāja kaut kur restaurācijā... Kaut arī, E. Freiberga aicināts, viņš atgriezās teātrī un spoži nospēlēja vecā Oša lomu A.Upīša "Zaļās zemes" 1996.gada iestudējumā, par kuru arī saņēma augstāko profesionālo novērtējumu republikas Teātru skatē kā otrā plāna tēlotājs,- savu "otro elpu" mākslā viņš vairs neatguva...

Atvadīšanās no Inta Burāna notiks 14.jūnijā, plkst. 9:00 Krematorijas Lielajā zālē.

Ints Burāns apglabāts Vecsaules pagasta Sveķu kapos.

Māsa - mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, tēvs Jānis Strazdiņš, māte Lidija Burāne.