Aktieris, režisors. Drāmas teātra Dramatiskās studijas mācību daļas un aktieru kursa vadītājs no 1945. līdz 1948.gadam.

Aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs. Pirms daudziem gadiem viņš deklarēja: "Cilvēks nenoveco, kamēr viņš ir radošs". Šo tēzi mākslinieks savā ilgajā mūžā apliecināja: radošā aktivitāte neatvairāmi iedarbojās mēģinājumos viņa aktieros, lekciju laikā — viņa skolniekos, izrādēs — spēles partneros. Aktieriskais diapazons pat apskaužami plašs: Blaumaņa Kārlēns un Pūlīšu Pauls, Raiņa Antiņš un Gatiņš, Armāns Kamēliju dāmā, Šobers Trejmeitiņās, Ostrovska Apolons, Griguļa Puplausis. Baltvilka režisūrā arvien iezīmējusies fantāzijas bagātība inscenējumā, neparastu īpašību atklāsme darbā ar aktieriem. Viņš režisējis piecos republikas teātros. Pāršķirstot periodikā lappuses ar teātra recenzijām, varam iepazīt atzinības visdažādāko žanru interpretācijām. Pelnrušķīte (Nacionālais t.), Gasparone (Operete), Enkura laukums (Daugavpils t.), Ticu Tev (Valmieras teātris). Jo zīmīga ir Rūdolfa Baltaisvilka sadarbošanās ar Vili Lapenieku, kad viņu pūļu rezultātā vācu okupācijas gados Tautas teātrim oriģināldarbu radīšanai piesaistīti latviskā etalona rakstnieki, un R. Baltaisvilks inscenē tādus šedevrus ka Skalbes Kaķīša dzirnaviņas un Jaunsudrabiņa Ezermalu Krokodilu. Viņš ir studijas vadītājs šajā, bet pēc kara Nacionālā (toreiz Drāmas) teātra studijās. Viņa skolnieki apliecinājuši savu pedagogu — Velta Līne, Lilija Sniedze, Skaidrīte Kokāne, Valdis Akurāters, Ēriks Brītiņš, Haralds Topsis, Nora-Vētra Muižniece, Vilhelms Ruško, Jānis Pirvics, emigrācijā — Mirdza Metkerte (ASV), Laima Dzilna, Modris Clrošs (Zviedrijā).  Likteņa nepielūdzamība gribējusi, ka daudzi viņa skolnieki savu audzinātāju sagaidīs aizsaules ceļos.