Ērika sevi uzskatīja par agronomu dzimtas turpinātāju – viņas tēvs Alberts Mieriņš visu mūžu bija dārznieks, gan Višķos, gan Cēsu pusē, kur Ērika pavadīja savas skolas gaitas.

Pēc LLA Agronomijas fakultātes absolvēšanas 1949. gadā jauno „mācīto agronomi” nosūtīja strādāt Lauksaimniecības ministrijas Augu aizsardzības nodaļā, kur viņa nostrādāja līdz 1958. gadam, kad sākās Ērikas Gailītes agronomes mūža nozīmīgākais posms – lauksaimniecības literatūras izdošana, lauksaimniecības zinātnes atziņu un praktiķu pieredzes popularizēšana, ko viņa veica strādājot Latvijas Valsts izdevniecības lauksaimniecības literatūras nodaļā, un kā žurnāla „Padomju Latvijas lauksaimniecība” redaktore. Šajā darbā Ērika sadarbojās ar dažādu lauksaimniecības nozaru zinātniekiem un speciālistiem, ieguva viņu cieņu un atzinību.

Visu mūžu Ērikai ļoti tuvs bija teātris. Kamēr spēki ļāva, viņa bija aktīva izrāžu un koncertu apmeklētāja, kā arī čakla rokdarbniece .

Līdz ar Latvijas Agronomu biedrības darbības atjaunošanu Ērika aktīvi iesaistījās biedrības Rīgas nodaļas pasākumos. Gribēja piedalīties arī mūsu šī gada Lieldienu sanāksmē 16. aprīlī, bet nepaspēja …
 

Avots : www.agronomi.lv