LKOK nr.3/261

Seržants 10. Aizputes kājnieku pulkā.

Apbalvots par 1919. g. 14. novembra cīņām pie Liepājas fortiem. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Paaugstināts par virsseržantu.

Dzimis Aizputes pagastā. Galdnieks.

Krievu armijā iesaukts 1912. g., dienējis 2. sapieru bataljonā Mogiļevā. Slimības dēļ atvaļināts. 1914. g. iesaukts atkārtoti, iedalīts Kauņas cietokšņa telegrāfa rotā, kur dienējis visu 1. pasaules kara laiku; sasniedzis vecākā unteroficiera pak. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 20. martā Liepājā, kapteiņa Zolta rotas sastāvā piedalījies kaujās pie Slokas un Kauguriem. Pēc Rīgas atbrīvošanas pārvietots uz Liepāju, bijis vada komandieris 10. Aizputes kājnieku pulkā. Piedalījies Liepājas aizstāvēšanā. 14. nov. ievainots, paaugstināts par virsseržantu.

1919. g. 14. nov. Liepājā, kad vācieši izlauzās cauri Liepājas fortiem un nocietinājās "Melnajā mājiņā", Ernsons uzņēmās vada komandēšanu un, neskatoties uz ievainojumu plecā un spēcīgo apšaudi, uzbruka ienaidnieka pozīcijām, iekaroja tās, sagūstīja vāciešu bataljona komandieri, 6 kareivjus un ieguva ložmetēju.

Atvaļināts 1920. g. 25. sept. Jaunsaimnieks Aisteres pagasta Pauperos. No 1947. gada strādājis vietējā kolhozā. 

1949. g. 25. martā deportēts uz Omskas apgabalu. Strādājis par galdnieku. 1954. g. rudenī atgriezies Latvijā, savā pagastā.  No 1955. gada pastnieks Aisteres sakaru nodaļā.