LKOK nr.3/1451

Virsleitnants Atsevišķā (studentu) rotā.

* 1894. g. 3. septembrī Turaidas pagastā.

+ 1961. g. 15. jūlijā Londonā, Lielbritānijā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 22. marta cīņu pie Bataru mājām Kalnciema rajonā. Ordenis piešķirts 1922. gadā.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.

Dzimis 1894. g. 3. sept. Turaidas pagastā Beidzis Mironova komercskolu Rīgā. 

Krievu armijā dienējis 1. pasaules kara laikā, beidzis karaskolu. Dienestu atstājis 1918. g., atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec., piedalījies cīņās Kurzemē, Zemgales atbrīvošanā.

1919. g. 22. martā pārgājienā no Ērzeļu kroga uz Kalnciemu pie Bataru mājām, kad notika piepeša sadursme ar ienaidnieku, Kalējs ar Studentu rotas 1. vadu spēcīgā ugunī pirmais ielauzās pretinieka ierakumos, citus karavīrus aizraudams sev līdzi. Šī epizode galīgi izšķīra kaujas iznākumu mums par labu, jo pretinieks bija spiests atkāpties Kalnciema virzienā.

Pēc Rīgas atbrīvošanas turpinājis dienestu 3. Latgales divīzijas štābā, paaugstināts par kapteini. 

Atvaļināts 1923. g. 12. martā. Bijis tirgotājs Rīgā, pēc tam galvenais grāmatvedis Latvijas Piensaimn. centrālajā savienībā. No 1926. g. 16. sept. sekretārs Latvijas ģenerālkonsulātā Londonā, 1928. g. atašejs Latvijas sūtniecībā Kauņā. 1930. g. vicekonsuls ASV (Ņujorkā), no 1936. g. ģenerālkonsuls ASV. 1937. g. beigās atgriezies Rīgā, 1938. g. dienestu Ārlietu ministrijā atstājis. No 1938. g. 1. marta ierēdnis Rīgas pilsētas valdē. 

1940.-1941. g. no represijām izvairījies. 2. pasaules kara laikā vadījis Pārdaugavas a/s "Omega" veikalu Elizabetes ielā. 1944. g. oktobrī evakuējies uz Vāciju, pēc kara devies uz Angliju. Mūža pēdējos gados bijis paralizēts. Miris 1961.g. 15. jūl. Londonā.