Valdemārs Kalniņš
- Birth Date:
- 18.02.1896
- Death date:
- 13.06.1942
- Length of life:
- 46
- Days since birth:
- 46841
- Years since birth:
- 128
- Days since death:
- 29925
- Years since death:
- 81
- Extra names:
- Voldemārs
- Categories:
- Military person, Order of Lacplesis, Order of the Three Stars (Latvia), Victim of repression (genocide) of the Soviet regime
- Nationality:
- latvian
- Cemetery:
- Set cemetery
LKOK nr.3/170
Kalniņš, Valdemārs
Virsleitnants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.
* 1896. g. 18. februārī Rīgā.
+ 1942. g. 13. jūnijā Vjatlagā.
[]
Apbalvots par 1919. g. 15. oktobra cīņām pie Bolderājas.
Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.
1941. gadā NKVD apcietināts, deportēts.
KALNIŅŠ VALDEMĀRS Jāņa dēls
9. Rēzeknes kājnieku pulka virsleitnants.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1896. g. 18. febr. Rīgā. Beidzis Rīgas pilsētas tirdzniecības skolu.
Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis Izmailas gvardes pulkā. Tā paša gada dec. pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu. 1916. g. okt. beidzis Kazaņas 1. praporščiku skolu. Piedalījies kaujās 1916. g. martā pie Ķekavas, 1917. g. aug. pie Rīgas. Pēc lielinieku apvērsuma armiju atstājis.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. nov., piedalījies kaujās pie Skrundas, Lēnes muižas un Saldus. Pēc armijas reorganizācijas iedalīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā kā rotas komandieris. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem. paaugstināts par kapteini, skaitot no 1919. g. 8. nov,
1919. g. 15. okt. kaujā pie Bolderājas zem spēcīgas uguns Kalniņš kopā ar rotu forsēja Daugavu, rotas priekšgalā šķērsoja Lielupes koka tiltu un ievērojami sekmēja Bolderājas ieņemšanu, turklāt mūsu rokās krita lielgabals, 20 ložmetēji, ap 300 gūstekņu.
1920. g. sākumā iecelts par Daugavgrīvas cietokšņa un Bolderājas komandantu, vēlāk par mācību bataljona komandiera palīgu, tad par Robežsargu pulka bataljona komandieri.
1941. g. apcietināts, deportēts uz Sibīriju. Miris 1942. g. 13. jūn. Vjatlagā.
Source: lkok.com
No places
No relations set
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.