LKOK nr.3/718

Liepiņš, Jānis Friča dēls

Kaprālis 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1891. g. 25. jūlijā Burtnieku pagastā.

+ 1957. g. 5. jūlijā

[Apbedīts Burtnieku pagastā Vecajos kapos.]

Apbalvots par kaujas darbību 1919. g. 10. novembrī pie Šampētera.

Par smagu kriminālu pārkāpumu 1931. g. 4. aprīlī ordenis diploms un Liepiņšk.o.k. apliecība atņemti.

LIEPIŅŠ JĀNIS Friča (Spriča) dēls

6. Rīgas kājnieku pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1891. g. 25. jūl. Burtnieku pagastā Zemkopis.

Krievu armijā iesaukts 1912. g., iedalīts 15. Sibīrijas strēlnieku pulkā Mandžūrijā. 1. pasaules kara sākumā nosūtīts uz Polijas fronti, kur piedalījies kaujās. 1916. g. sākumā pārcelts uz 9. atsevišķo pulku Rīgas frontē, vēlāk pārnācis uz latviešu strēlnieku formējumiem. 1917. g. beidzis telefonistu mācību komandu Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku. Iedalīts 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, sakaru komandā, kur palicis līdz 1. pasaules kara beigām. 1919. g. febr. mobilizēts Sarkanajā armijā, maijā to atstājis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn. Telefonists instruktors.

1919. g. 10. nov., sākoties uzbrukumam Šampētera virzienā, Liepiņš iznīcinošā apšaudē atjaunoja sagrautos telefona sakarus starp 3. bataljona štābu un rotām, tā sekmēdams visu uzbrukumu un Šampētera ieņemšanu. 

Atvaļināts 1920. g. dec. Jaunsaimnieks Burtnieku pagastā Celmiņos. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā sovhozā. Miris 1957. g. 5. jūl. Apbedīts Burtnieku pagastā Vecajos kapos.