LKOK nr.3/844

Muchks, Hermanis

Leitnants 2. (5.) Cēsu kājnieku pulkā.

* 1890. g. 3. jūlijā Lugažu pagastā.

+ 1976. g. 26. jūlijā Hudinge-Stockholm, Zviedrijā.

[Apbedīts Hudinges kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 6. jūnija darbību Cēsu kaujās.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.

MUHKS HERMANIS Jura dēls

2. (5.) Cēsu kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 21. jūn. Valkā skolotāja ģimenē. Izglītojies Valkas pilsētas skolā. Ierēdnis Rīgas apgabaltiesā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. rudeni, ieskaitīts Somijas gvardu rezerves bataljonā Petrogradā. No turienes 1916. g. rudenī komandēts uz Telavas praporščiku skolu Kaukāzā. Pēc tās beigšanas 1917. g. 1. jūn. ieradies Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. Armijai sabrūkot, apmeties vecāku mājās pie Valkas.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. febr., 1. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies pirmajās kaujās pret lieliniekiem pie Rezakas muižas, Apē un citur, apr. iedalīts Cēsu kājnieku pulkā, cīnījies pret landesvēru Cēsu, Raunas un Juglas kaujās.

1919. g. 6. jūn. Cēsu kaujā, atrazdamies telefona centrālē sakaru uzturēšanai starp igauņu bruņuvilcieniem un pulka kaujas štābu, Muchks, neskatoties uz spēcīgo apšaudi un aplenkuma draudiem, līdz pēdējai iespējai teicami veica savu uzdevumu; laikā nododams pavēli par atkāpšanos bruņuvilcienu aizsegā, izglāba mūsu daļas no draudošām briesmām. Tikai pēc tam, kad vācieši ielauzās pilsētā, pievienojās savējiem.

Pēdējos neatkarības gados pulkvedis, sevišķi svarīgu saimniecisku lietu izmeklēšanas tiesnesis. Piešķirta jaunsaimn. Turaidas pagastā 

2. pasaules kara beigās nokļuvis Zviedrijā, aktīvi piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē. Miris 1976. g. 26. jūl. Stokholmā. Apbedīts Hudingas kapos.