LKOK nr.3/739

Ozoliņš, Valdemārs

Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1884. g. 23. maijā Vējavas pagastā.

+ 1941. g., vai velāk

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 16. janvārī pie Lielauces.

1919. g. 22. maijā paaugstināts par virsleitnantu.

1941.g. 14. jūnijā deportēts. Citu ziņu nav.

OZOLIŅŠ VALDEMĀRS Pētera dēls

Neatkarības rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1884. g. 23. maijā Vējavas pagastā Egļukalnā kalpa ģimenē. Izglītojies Vecpiebalgas draudzes skolā. 1905. g. beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Skolotājs Lielstraupē, pēc tam adjunkts pie Rīgas pilsētas elementārskolām. 1915-1916. g. apmeklējis Tērbatas skolotāju institūtu. 

1916. g. iestājies Alekseja karaskolā Maskavā, pēc tās beigšanas iedalīts 185. kājnieku rezerves pulkā Ņižņijnovgorodā. 1917. g. jūn. pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. Vācu okupācijas laikā armiju atstājis, dzīvojis Vecpiebalgā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 25. dec. Latgales zemessargu rotā Rīgā, vēlāk pievienojies Neatkarības rotai. Piedalījies kaujās pie Lielauces un Skrundas.

1919. g. 16. janv. pie Lielauces ienaidnieka pārspēka uzbrukuma laikā Ozoliņš ar savu nodaļu apgāja lielinieku spārnu un ar stipru šauteņu uguni no tuvas distances izsita pretiniekus no muižas parka, tā dodams iespēju mūsējiem sakārtoties un pretuzbrukumā glābt stāvokli.

1919. g. febr. pārcelts no rotas uz Liepāju jaunformējamo spēku apmācīšanai: piedalījies Pagaidu valdības apsardzē, vāciešu puča likvidēšanā. paaugstināts par virsleitnantu, skaitot no 1919. g. 22. maija. Tā paša gada aug. ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, rotas komandieris. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā. 

1920. g. pārvietots uz Kara satiksmes spēkiem. Jelgavas, vēlāk Liepājas dzelzceļa apsardzības rotu komandieris. 1921. g. nozīmēts par kājnieku rotas komandieri Aviācijas divizionā. 1923. g. beidzis virsnieku kursus un iedalīts Sapieru bataljonā, no tā 6. Rīgas kājnieku pulkā.

1940. g. 17. jūl. atvaļināts. Dzīvojis Rīgā, strādājis alus fabrikā. 

1941. g. 14. jūn. arestēts, deportēts uz Krieviju kur pazudis bez vēsts.