LKOK nr.3/569

Pētersons, Arvīds

Virsleitnants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.

* 1897. g. 12. augustā Kārķu pagastā.

+ 1945. g. 2. martā Bruck, Sudeten, toreizējā Vācijā. Pārpelnots. Urna glabājas Bruck kapos.

[Apbedīts Briksas pilsētā Sudetijā.]

Apbalvots par ciņu 1919. g. 19. aprīlī pie Mencas tilta, Melnupes labajā krastā.

PĒTERSONS ARVĪDS Jūlija dēls

1. (4.) Valmieras kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 12. aug. Kārķu pag. muižas pārvaldnieka ģimenē. Beidzis Valkas reālskolu. 

1916. g. 1. febr. iestājies Pāvila karaskolā, pēc tās beigšanas ieskaitīts 19. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā. 1917. g. 15. maijā pēc paša vēlēšanās pārvietots uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. Tajā palicis līdz lielinieku apv??rsumam, pēc tam kādu laiku dienējis 53. Volīnijas kazaku kājnieku pulkā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. martā Tērbatā; kopā ar 1. Valmieras kājnieku pulku piedalījies Austrumvidzemes atbrīvošanā, pēc tam cīņās pret bermontiešiem un kaujās Latgalē. paaugstināts par kapteini, bijis ložmetēju vada un rotas komandieris. 

1919. g. 19. apr. kaujā Melnupes krastā pie Saru muižas Pētersons, atrazdamies pie ložmetēja, līdz pēdējam šāvienam apšaudīja ļoti tuvu pienākušo pretinieku, kamēr mūsu spēki sakārtojās pretuzbrukumam. Pēc tam stājās rotas komandiera viet?? un noturēja pozīcijas, izrādīdams sīvu pretestību.

2. pasaules kara beigās atradies Sudetijā. Miris ar insultu 1945. g. 2. martā. Apbedīts Briksas pilsētā Sudetijā.