LKOK nr.3/903

Parts, Karl

Pulkvedis, Bruņoto vilcienu divīzijas komandieris

* 1886. g. 16. jūlijā Palupera, Tartu apriņķī.

+ Nošauts 1941. g. 1. septembrī Kirovas cietumā.

[]

NKVD apcietināts 1940. g. 6. novembrī. Kirovas apgabala kara tribunāls 1941. g. 28. jūlijā notiesāja uz nāvi.

PARTS (PARTS) KARLS Totsi dēls

Igaunijas armijas Bruņuvilcienu divīzijas komandieris, kolonels.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1886. g. 15. jūl. Tērbatas apr. Paluperas pag. Izglītojies Tērbatas pilsētas skolā. 

Krievu armijā iestājies 1905. g. sept., dienējis Sveaborgas cietokšņa kājnieku pulkā. Atvaļināts 1907. g. okt. 

Atkārtoti iesaukts 1914. g. jūn., dienējis 1. kājnieku gvardes divīzijas sakaru rotā. 1915. g. beidzis Pēterhofas praporščiku skolu, nosūtīts uz 20. kājnieku rezerves brigādi, pēc tam pārcelts uz 260. Novorževskas kājnieku pulku. 1916. g. sept - 1917. g. jūn. Ierakumu artilērijas pulka komandieris. Sasniedzis štabskapitāna pak. 1917. g. jūl. pārgājis uz 1. igauņu kājnieku pulku, rotas komandieris. 1918. g. martā iecelts par bataljona komandieri, paaugstināts par kapitānu. 

Demobilizēts 1918. g. 14. apr. apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas III, IV šķiras ordeņiem. 

Igaunijas armijā iestājies 1918. g. 12. nov., Tartu pilsētas aizsargu (kaitselita) organizācijas priekšnieks, no 21. nov. 1. Tallinas pulka bataljona komandieris. 

Uzņēmies bruņuvilcienu formēšanu, no 1919. g. 20. febr. Bruņuvilcienu diviziona, vēlākās divīzijas komandieris, 16. jūn. paaugstināts par apakšpulkvedi. 

1919. g. 26. dec. iecelts par Valgas pilsētas garnizona priekšnieku. 1920. g. 1. janv. paaugstināts par kolonelu (pulkvedi). 

1921. g. 1. janv. pēc karaspēka pārformēšanas iecelts par Bruņuvilcienu brigādes komandieri. No 1923. g. 1. aug. bruņuvilcienu inspektors. No 1924. g. 6. febr. armijas Tehnisko spēku inspektors. 1924. g. 1. dec. piedalījies komunistu dumpja apspiešanā. 

1925. g. 1. janv. atvaļināts. Lauksaimnieks Tartu apr. Volti saimn. No 1933. g. Igaunijas Brīvības cīnītāju savienības biedrs, paredzētā apvērsuma izdošanās gadījumā eventuālais kara ministrs. 30. gadu beigās nodarbojies ar igauņu brīvprātīgo vervēšanu Somijas armijai. apbalvots ar Igaunijas Brīvības krusta I šķiras 1. pak., II šķiras, 2., 3. pak., medaļām. 

1940. g. 6. nov. apcietināts. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS pārvests uz Kirovu. 1941. g. 28. jūl. Kirovas apg. leTK karaspēka kara tribunāls piesprieda Parts nāvessodu (KPFSR KK 58-13, 58-10-1 d.). Nošauts Kirovas cietumā 1941. g. 1. sept.