LKOK nr.3/333

Kapteinis 4. Valmieras kājnieku pulkā.

Apbalvots par cīņām 1920. g. 13. jūnija naktī pie Scerokinas, Pjerlas, Taldovas un Stjanševas ciemiem Latgalē. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis 1896. g, 22. jūlijā Dignājas pag. zemtura ģimenē. Beidzis Jēkabpils tirdzniecības skolu. 

1915. g. iestājies karadienestā 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies pirmajās strēlnieku cīņās. 1916. g. beidzis Kijevas praporščiku skolu un kā virsnieks turpinājis dienestu savā pulkā. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru. Krievu armijai sabrūkot, kopā ar pulku devies uz Krieviju.

1919. g. 7. jūn. pārnācis uz Latvijas armiju un brīvprātīgi iestājies 4. Valmieras kājnieku pulkā kā jaunākais virsnieks. Piedalījies visās pulka kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, vienmēr izrādījis izcilu varonību, īpašu drosmi parādījis Jenas korpusa atsišanā 19. okt. pie Jaunjelgavas, kur Spuļģe-Spuļģis vadītā rota cīnījās pret pārspēku pirmajās līnijās. Par kauju nopelniem paaugstināts par kapteini, skaitot no 1919. g. 15. jūn.

1920. g. naktī uz 13. jūn. Latgalē Spuļģe-Spuļģis, vadīdams pastiprinātu izlūku vienību, ienaidnieka nepamanīts forsēja Zilupi pie Batuļinas sādžas un izsita lielinieku bataljonu no Scerokinas sādžas, pēc tam padzina pretinieka nodaļas no Pjerlas un Taldovas un pie Stjanševas sādžas ielenca lielinieku bateriju. Neskatoties uz ārkārtīgi sīvu pretestību, piespieda bateriju apklust un saņēma to gūstā.

1920. g. apbalvots ar Francijas Goda Leģiona ordeni. Pēc brīvības cīņām dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1922. g. 1. janv. nezināmu iemeslu dēļ nošāvies. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.