Ludvigs Ernests Adamovičs bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā deportēts uz PSRS, kur viņam tika piespriests nāves sods.

Dzimis Dundagas pagasta Kubalu skolā kā skolotāja dēls. Pirmo izglītību guvis pie tēva, tad divus gadus mācījies Fr. Cirķela privātskolā Talsos, bet no 1900. —1904. gadam Rīgas Aleksandra ģimnāzija.Vienu gadu palīdzējis tēvam Stendes pamatskolā.

Iestājies Terbatas universitātes teoloģijas fakultātē, kuru beidzis 1909. gadā. Studiju laikā Tērbatā kļuva par vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru.

Četrus gadus strādājis kā reliģijas skolotājs dažādās Rīgas vidusskolās.

1914. g. mobilizēts aizmugures dienestam Polijā.

1915. g. piekomandēts kara mācītājam F. Šmithenam Daugavpils apgabalā, bet pēc viena gada krievu ziemeļfrontē.

Šinī laikā arī ieguvis mācītāja amata kandidāta grādu. 

No 1917. g. 27. novembra prof. L. Adamovičs strādāja Terbatas universitātē, kur bija pieņemts gatavoties zinātniskai 
darbībai. Tērbatā dzīvodams, viņš piedalījās arī latviešu bēgļu apgādāšanā un garīgā apkopšanā. Bija vietējās bēgļu 
apgādāšanas komitejas sekretārs un latviešu strēlnieku rezerves bataljona mācītājs. Bez tam strādāja kā skolotājs uz 
turieni pārceltās Rīgas vidusskolās. 

No 1920. gada Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents, vēlāk LU dekāns.

Bijis Latvijas vidusskolu skolotāju biedrības priekšnieks. Rakstījis par pedagoģijas un teoloģijas jautājumiem. Kristīgās baznīcas vēstures, Dzimtenes baznīcas vēstures u.c. grāmatu autors.

Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma bija izglītības ministrs un 1934. gada 24. jūlijā parakstīja jaunu likumu par Kultūras fondu, pirmais likums par Kultūras fondu bija akceptēts jau 1921. gadā, papildināts 1922. un 1928. gadā.

Likums noteica, ka "Kultūras fondam par labu ņem 3% piemaksas pie alkoholisko dzērienu cenām. Fondam ir tiesības izdot grāmatas, muzikālijas un tēlojošo mākslu reprodukcijas, kā arī saņemt ziedojumus, novēlējumus un citus gadījuma ienākumus.

Tā līdzekļi bija izlietojami:

1) monumentālu nacionālās kultūras darbu un pieminekļu radīšanai;

2) prēmijām par izciliem darbiem kultūras laukā;

3) pabalstiem zinātnei, mākslai, rakstniecībai un šo nozaru darbiniekiem;

4) zinātnes, mākslas un rakstniecības popularizēšanai;

5) stipendijām izglītības nobeigšanai un studiju veicināšanai;

6) fiziskās kultūras un ārpusskolas izglītības sekmēšanai. Naudu sadala fonda dome, kuras priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, locekļi: izglītības ministrs kā priekšsēdētāja vietnieks, viena Ministru prezidenta nozīmēta persona, iekšlietu ministrs un LU rektors."

Pie Kultūras fonda domes darbojas ar padomdevēja tiesībām padome, kuras priekšsēdētājs ir izglītības ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet locekļi ir šādas personas: Latvijas konservatorijas un Latvijas mākslas akadēmijas rektori, izglītības ministra iecelti lietpratēji — skolu lietās, ārpusskolas izglītībā, rakstniecībā un skatuves mākslā, 2 Latvijas universitātes delegāti, izglītības ministra apstiprināts fiziskās kultūras un sporta organizācijas pārstāvis, iekšlietu ministra iecelts kultūras biedrību un savienību pārstāvis, lauku pašvaldību pārstāvis, pilsētu pašvaldību pārstāvis un zemkopības ministra iecelts lietpratējs lauksaimniecības izglītībā.

1929.g. Apbalvots ar Rumānijas Kroņa ordeņa komandiera pakāpi, iepriekš ar serbu izglītības patrona Sv. Savas 4. šķiras ordeni 

Apbalvots ar 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. (Ordenis piešķirts divas reizes - 1928. un 1933.g.)

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada augustā likvidēja abas LU Teoloģijas fakultātes un profesors L. Adamovičs tika atbrīvots no darba.  1941. gada 14. jūnijā viņu kopā ar sievu Liliju Helēnu (dzimusi 1888.gadā) un bērniem Laimu (dzimusi 1912.gadā) un Valdi (dzimis 1914.gadā) deportēja uz PSRS.

Ludvigu Adamoviču tiesāja sakarā ar apsūdzībām, ka viņš bijis Rīgas Latviešu biedrības, tāpat biedrības "Reliģijas zinātne" loceklis, LU teoloģijas profesors, kā arī izglītības ministrs Kārļa Ulmaņa valdībā. PSRS tiesa Adamovičam piesprieda nāves sodu, kas izpildīts Usoļlaga soda nometnē 1943. gada 19. augustā.

***

Aresta adrese: Rīga, Artilērijas iela 3-28
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 17/06/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags