* 1908. I 30. Sērmukšu pag.

                1932. Beidzis Latvijas universitāti,

                1932/1935. Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas slimnīcas ārsts,

                1935/1940. Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas slimnīcas ārsts,

                1941/1944. Rīgas pilsētas IV slimnīcas ārsts,

                1941. Rūpniecības 506.

                Avots:       LVVA P1023-2-18-107.;

                                 “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.

-----

Pētera Zariņa dzīves gājums sācies Cēsu apriņķa Sērmūkšu pagasta lauksaimnieka ģimenē Latvijā. Pēc pamatizglītības iegūšanas viņš turpināja mācīties Bērzaines valsts vidusskolā Cēsīs. To nobeidzis viņš 1926. gadā iestājas Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē, ko beidz ar ārsta grādu 1932. gadā.
Studiju laikā Pēteris pievienojas Medicīnas fakultātes studentu biedrības saimei. Bijis arī Universitātes studentu atturības biedrībā. Divus gadus no vietas darbojies LU Studentu padomē kā vienotņu vienkopas pārstāvis un vienu gadu studentu padomes pārstāvis universitātes padomē. Bijis biedrs Latvijas zemnieku savienības akadēmiskajā sekcijā un līdzstrādnieks avīzei „Brīvā Zeme" un studentu izdevumam „Students". Vienotnē (tagad akadēmiskajā vienībā) „Līdums" iestājies 1930.gadā.
Pirms studiju nobeigšanas sācis strādāt Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas slimnīcā par ātrās palīdzības ārstu, to turpinot līdz 1935. gadam. Vēlāk praksi turpināja LSK kaulu tuberkulozes sanatorijā Liepājā, līdztekus arī LSK Liepājas slimnīcā. Pārceļoties uz Rīgu 1941. gadā, ārsta darbu turpina LSK Rīgas slimnīcā.
1944. gada rudenī, bēgļu straumei plūstot uz rietumiem, tai līdzi dodas arī Pēteris Zariņš ar ģimeni. Sākumā apmešanās vieta ir Austrijā, pēc tam Dienvidvācijā (Bavārijā). 1950. gadā, sākoties emigrācijas vilnim, viņš nonāk ASV. Jaunais dzīves un darba posms pāri okeānam Bostonā nesākas tā, kā galvotājs bija iecerējis. Noskaidrojās, ka citu zemju universitātēs graduētiem ārstiem profesijas kvalifikācijai nepieciešams iegūt licenci. Pēteris Zariņš dodas uz Ņujorkas pavalsts galvas pilsētu Albaniju(Albany), kur pieņem rezidentārsta vietu slimnīcā. 1955. gadā iztur pārbaudījumus un iegūst tiesības strādāt par ārstu. Pēc tam pieņem vietu Memoriālā Hospitālī Albānijā N.Y. par „Supervising psychiatrist". Tur nostrādā no 1962. g. līdz 1972. g., kad aiziet pensijā un pārceļas uz dzīvi pie dēla Manliusā, tuvu universitātes pilsētai Sirakuzai (Syracuse), kur dēls un meita sāka un beidza savas studijas. Dzīvojot dēla ģimenē, laiks paiet klusu un mierīgi, līdz 1990. gada 2. jūnijā beidz pukstēt ārsta Pētera Zariņa sirds.
No viņa atvadās dzīves līdzgaitniece Vera, akad. vienības „Ausma" tautiete, dēls Pēteris un meita Daina Ewton. No sava vecdrauga atvadās arī visa akad. vienības „Līdums" saime svešumā un Latvijā. (Akadēmiskā dzīve, 1993)