Jēkabs Nīmanis dzimis Vidzemē, Cēsu novada "Nīmaņos". Mūža nogali pavadīja savā vasarnīcā Majoros, Undīnes ielā.

Studentu korporācijas "Ventonia" dibinātājs. 

Izglītība. Mācījies Veļikije Luki reālskolā. No 1913.gada rudens semestra studējis Tartu Universitātē: sākumā Dabas zinību fakultātē, 1914. gadā pārgājis uz Medicīnas fakultāti.

1917.gada pavasara semestrī pārtraucis un studijas turpinājis Maskavas universitātē, kur ieguvis ārsta grādu (specializējies ausu, deguna un kakla, kā arī bērnu slimībās).

1944. g. ieguvis zinātnisko grādu medicīnā.

Darbība. 1917. g. maijā iesaukts cara armijā; ievainots.

No  1918.  g.  sept. līdz 1919. g. aug. faktiski Judeniča armijā, ārsts Valgovicas zemstes slimnīcā (netālu no Petrogradas).

Brīvprātīgi pārgājis Igaunijas armijā, bet no 1919. g. dec. Latvijas armijas Cēsu kājnieku pulka, vēlāk Aizputes kājnieku pulka ārsts. LU Medicīnas fakultātes Bērnu katedras un klīnikas asistents, vēlāk lektors, privātdocents (1922–1925) un Bērnu katedras vadītājs (ap 1943). Vadījis valsts Majoru mazbērnu namu. No 1924. g. Valsts zīdaiņu patversmes pārzinis, no 1925. g. dec. Rīgas Bērnu slimnīcas direktors un Rīgas pils. bērnu klīnikas direktors.

No 1935. g. dec. J. Nīmaņa Bērnu privātklīnikas direktors (celta 1933. g., atklāta 1935. g. 12. janv.; Daugavgrīvas iela 6, Rīga; 1940. g. vasarā denacionalizēta). Viens no ievērojamākajiem bērnu ārstiem Rīgā.

1944. g. okt. ar sievu devies uz Kurzemi, no 1944. g. beigām līdz 1945. g. maijam uzturējies Ventspilī.

1945. g. 8. maijā ar kuģi “Rota” centies aizbēgt (galamērķis Šveice), taču aizturēts. Pēc īsas uzturēšanās filtrācijas nometnē dzīvojis Majoros, strādājis par bērnu ārstu Ventspilī un Rīgā, taču 1951. g. 12. martā arestēts un nosūtīts uz Vjatkas soda nometni Kirovas apg.

Apsūdzēts par fašisma aģitāciju izdevumā “Zīdainis” (1942), 1951. g. 21. maijā notiesāts ar 10 gadiem.

Pēc sievas pārsūdzības 1954. g. lieta pārskatīta un sods samazināts uz 5 gadiem; atbrīvots 1955. g., (atgriezies 1956. g.) pamatojoties uz PSRS AP prezidija 1953. g. 27. apr. izsludināto amnestiju.

Ap 1974. g. uzrakstījis atmiņas par Raini un Aspaziju.

Apbalvojumi. TZo IV šķ. (1932. g. 16. nov.).

Publikācijas. Raksti par bērnu un mātes jautājumiem dažādos žurnālos un laikrakstos. Grāmatas par bērniem un viņu ārstēšanu (“Mazbērns”, “Zīdainis“).

1944. g. pavasarī aizstāvējis disertāciju “Pētījumi par latviešu zīdaiņu attīstību pēc Latvijas zīdaiņu namu  materiāliem”.

Ģimene. Tēvs Mārics (m. 1893); māte Kristīne, dz. Matroze. Sieva Helēna, dz. Freimane (Aspazijas māsīca; dz. 1893, m. 1977). Brālis Jānis (dz. 1885), māsa Marta (dz. 1890). Skaidrīte Nīmane, dz. Asare (dz. 1924 – m. 2013) (otrā sieva).

1991.gadā reabilitēts.

Jēkabs Nīmanis ir ārsts—leģenda, kas daudz darījis savas zemes mazo pilsoņu labā, gan strādājot bērnu slimnīcā, gan izveidojot savu privāto bērnu klīniku, gan rūpējoties par atstātajiem mazuļiem, lai tie vienmēr būtu sabiedrības uzmanības lokā.

Izmantotie arhīvu materiāli:

EAA (Igaunijas vēstures arhīvs, Tartu) 402-1-19114, 402-1-19115, 402-7-886;

LNA LVAA 1986-1-4559 (apcietināto lietas);