* 1897. VI 23. Smiltenē.

                1912/1916. beidzis Valmieras skolotāju semināru,

                1916. VI 10. Latviešu strēlnieku rezerves bataljona strēlnieks,

                1916. XI beidzis mācības komandu, jefreitora,

                1916. Vladimira kara skolas junkurs,

                1917. V 01. Beidzis un paaugstināts praporščiks pakāpē izd. 1917. III 29.,

                1917. V 01. Semjonovskas gvardijas pulka virsnieks,

                1917. V 20. Latviešu strēlnieku rezerves pulka Rotas (IX) jaunākais virsnieks,

                1917. VII 17. piekomandēts pie apakšvirsnieku mācības komandas, 

                1917. VII 25. piekomandēts pulka štābam, saimniecības daļas priekšnieka palīgs,

                1917. XI 16. pulka saimniecības daļas pārziņa v. p. i.,

                1918. II 16. atvaļināts kā skolotājs,

                1918. III 01.-1919. VI 08. Smiltenes pamatskolas skolotājs,

                1919. VI 09. Ziemeļlatvijas rezerves bataljonā,

                1919. VI 27. Siguldas [Rīgas] kājnieku pulka Rotas (II) komandiera v. p. i.,

                1919. VII 12. Kara satiksmes pārvaldes Ainažu dzelzceļa komandantūrā,

                1919. VIII 11. Ainažu dzelzceļu stacijas komandants,

                1920. III 16. Rīgas dzelzceļa mezgla komandanta palīgs,

                1920. VI 01. Rīgas stacijas komandanta palīgs,

                1920. IX 01. atvaļināts,

                1920/1940. skolotājs Rīgas I pilsētas pamatskolā un V. Olava komercskolā.

                Avots:       LVVA 42541-34-2., 5192-1-937-276, 5601-1-4711.; 

                               Latviešu strēlnieku rezerves pulka pavēles # 157/1917., 

                                               # 217/1917., # 225/1917., # 380/1917.;

                               „Rīgas kājnieku pulka vēsture”, R., 1929.;

                               “ Valmieras skolotāju semināra audzēkņi”, R. 1936.; 

                               V. Eichenbauma arhīvs # 1879.

****

Pēc grūtas slimības 3. jūnijā 65. dzīvības gadā, Šveicē uz mūžu slēdzis acis skolotājs un karavīrs Eduards Paegle. Aizgājējs dzimis Smiltenes pagastā, Valkas apriņķī. Nobeidzot Valmieras skolotāju semināru, iestājas Vladimira kara skolā, Pēterpilī. Pēc virsnieka pakāpes iegūšanas sākumā komandēts uz Semjonova gvardijas pulku, bet vēlāk pārnāk uz Latviešu strēlnieku pulkiem Kad strēnieki atkāpjas uz Krieviju, Eduards Paegle paliek savā dzimtajā pusē un uzsāk paidagoģisko darbu Smiltenē un vada vietējās Dziedāšanas biedrības kori. Līdz ko Smiltene sāk organizēt vienību Latvijas atbrīvošanas kara spēkam, virsleitnants Paegle ir pirmais tās komandieris. Nacionālās armijas rindās viņš paliek līdz atbrīvošanas kara beigām, kad demobilizējas, un parallēli skolotāja darbam studē inženierzinības Latvijas universitātē.

Ilgus gadus Ed. Paegle māca matemātiku Viļa Olava komercskolā, Rīgas pilsētas technikumā un skolotāju vasaras kursos. Viņš aktīvi piedalās sporta dzīvē un vienu laiku arī vada Akadēmisko sporta biedrību. (Vēlākos gados pārdēvē ta par Universitātes sportu.)

Nodibinoties Latvijas leģionam, Eduards Paegle atkal uzvelk karavīra svārkus un jau trešo reizi savā mūžā pārstaigā kaujas laukus, lai sargātu tēvzemi.

Vācijā nometņu laikā, Paegle atkal uzsāk skolotāja gaitas līdz izceļošanai uz Amerikas Savienotām valstīm Seit sākumā jāstrādā dažādi darbi līdz laimējas sameklēt darbu savā matemātiķa specialitātē zinātnisko pētījumu nozarē.

(Londonas Avīze, Nr.831 (15.06.1962))

***

8.Valmieras LSP jefreitors, LSRP praporščiks
1916. sākumā iedalīts kā strēlnieks 8.Valmieras LSB, vēlāk pabeidzis praporščiku skolu un iedalīts LSRP,

Latvijas Republikas armijas virsnieks 1919./1920. - 6.Rīgas kājnieku pulkā,

1927. dzīvoja Rīgā, Veco latviešu strēlnieku biedrības biedrs (LVVA 4254-1-34-2)

Laikraksts "Pēdējā brīdī" 1927.gadā ziņo, ka skolotājs Eduards Paegle devies ar motociklu braucienā apkārt Eiropai un Āfrikai.