Beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā

Sācis studēt Kijevas Universitātē

1902-1906. g studējis Leipzigas universitātes klīnikā medicīnu, kur grādu aizstāvējis ar darbu "Staphylokokken-Allgemeininfektion nach den in den Jahren 1903-1906 in der Leipziger Medizinischen Klinik vorgekommenen Fällen"

1907.g. atgriezies Latvijā.

1908. beidzis Harkovas  Universitāti (?- iespējams, pielīdzinājis Leipcigā iegūto grādu), ķirurģijā un sieviešu slimībās,

1925.g. dzīvo Baznicas ielā 13, dz. 8.

1925.g. Maikapar, Fedor Latvijas strādnieku zocialdemokratu mazinieku partijas un nomaļnieku grupu kopējais kandidātu saraksts

Pirmo Talsu auto sacensību uzvarētājs bija tobrīd 56 gadus vecais T. Maikapars. Tālaika sabiedrībā pazīstams tabakas industrijas smagsvars, mantodams tēva rūpnīcu tomēr nespēja atteikties no sirdsdarba medicīnā. Sacīkšu protokoli liecina, ka vidējais ātrums bijis tikai nedaudz augstāks par satiksmes noteikumos 1925. gadā noteikto maksimālo 50 km/h.

1937.g. 30. decembrī laulāto mantisko attiecību reģistra 848. lapā ierakstīts, ka starp laulātiem Teodoru Maikaparu, dzim. 1878. g. 21. februārī Maskavā, un Ludmilu Maikapars, dzim. Sviščova, dzim. 1881. gada 8. aprilī Krievijā, no 1928. gada 15. dec. pastāv visas mantas šķirtība

1938. dzīvo Baznīcas 13.

1939. g. 28. marta tiesa atzinusi Ludmilu Maikapars, dzim. 1881. g. 8. aprilī, (pēdējā dzīves vieta Pulkv. Brieža ielā 4, 2. dz. par maksātnesp. parādnieci tirdzniecībā un tādēļ uzaicina visus Ludmilas Maikapars kreditorus pieteikt tiesai

1943. g. miris Kazahstānā

                Avots:       “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.

***

Viens no A. Maikapara dēliem - Teodors - savulaik bija cariskās Krievijas karaflotes ārsts. Pēc tēva nāves viņš kļuva par akciju sabiedrības direktoru. Neatkarīgās Latvijas laikā Teodors turpināja arī ārsta praksi. Kādu laiku viņš kopā ar dēlu Kirilu darbojās aizsargu aviācijā.

***

Rīgas krievu sabiedrībā  bija pazīstama Sāra Maikapare. Viņa bijusi liela Krievu drāmas  teātra cienītāja un arī sieviešu tiesību aizstāve. Laikraksts "Segodņa", atzīmējot viņas jubileju, atcerējās gadījumu, kad, Krievijas carienei viesojoties Rīgā, S. Maikapare vienīgā dāmu delegācijā atļāvās neskūpstīt valdnieces roku.

Padomju okupanti daudzus no karaīmiem ierindoja "sociāli bīstamo personu" katēgorijā un apcietināja. Savukārt nacistu režīms karaīmus pielīdzināja tjurku tautām, tāpēc par etnisko piederību ne vajāja. (NB! Izņēmums bija kāda no Maikapara dzimtas atvasēm- 1941.g. vasarā ienākot nacistiem, tā tika izvarota un nogalināta. Vēlāk augsts vācu virsnieks bija spiests atvainoties par šo "negadījumu")
(V. Sčerbinskis)

***

Karaīti jeb karaīmi ir tjurku izclesmes jūdaisma sekta, kas atzīst tikai rakstīto ebreju Bībeles daļu, un, lai arī nenoliedz Talmudu, uzskata, ka katram pašam jāstudē Tora un jāpieņem pareizais lēmums.

Karaītisms izveidojās 7.—9. gadsimtā Bagdādē, kas tajā laikā bija ievērojamākais jūdaisma centrs. 14. gadsimtā karu rezultātā daudzi karaīmi pārcēlās uz Kauņas apkārtni, bet 19.g.s beigās ap 60 - dzīvoja arī Rīgā.