Dzimis saimnieka ģimenē. Kā eksterns beidzis Pēterburgas 3. ģimnāziju. Studēja  medicīnu Tērbatas univ. (1902-08). Bijis ārsts Saikavā, arī Jaungulbenē un Rīgā, vēlāk Dunavā, kur vadījis arī aptieku.
Pirmā publikācija - tēlojums "Pie kapa kopiņas" žurn. "Apskats" 1903 (20.nr.). Sarakstījis lugas "Bērzgaliešos" (1914), "Vētra" (1922), "Vecais Vīcups" (1923) par lauku dzīvi un ļaudīm. Mazāk nozīmīgi ir periodikā publicētie stāsti "Viesības" (1903), "Rudens lapas" (1905) u.c.

Populārmedicīniska grāmata "Vesela un slima sirds un viņas kopšana," 1926.g.

Miris 1938.gadā Dunavā.

                Avots:       “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.

Dzejnieks Vilis Plūdonis savam jaunākajam brālim Jānim smagas slimības laikā, kad uz atlabšanu cerības tikpat kā bija zudušas, 1899. gadā veltīja "Rekviēmu,".Ļaunā slimība tomēr atkāpās, un laikam tieši šī iemesla dēļ Jānis Lejnieks pievērsās medicīnai.

Avots: "Dodot gaismu, sadegu," A.Vīksna, 1983.g.