* 1882. Kuldīgas pagastā, miris 1960.g.     

                1916. Beidzis Tērbatas Universitāti, 

                1919/34 Kuldīgas apriņķa ārsts, Kuldīgas pilsētas domnieks.

                1938. Kuldīgā, Pētera 3.

                Avots:       “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.

                1941   deportēts uz Krieviju Kirova apg. Vjatlagu. Izsūtīta arī sieva Vilhelmīne dz. Ūpe.

                1951/56   specnometinājumā Tadžikijā, Ļeņinabadas rajonā. Nebrīvē 15 gadi, tai skaitā 10 gadi ieslodzījumā

                1960   miris Latvijā.

               ---

Dzimis astoņu bērnu ģimenē, viņš bija pateicīgs tēvam par iespēju mācīties Baltijas skolotāju seminārā, tādēļ uzrādīja tikai teicamas sekmes. Jau bērnībā viņš saskatīja cariskās valdības un valdošās šķiras netaisnību pret strādniekiem, zemniekiem un aktīvi iekļāvās pagrīdes pulciņa «Bēglis» darbībā, kas izdeva un izplatīja tāda paša nosaukuma lapiņu, studēja nelegālo literatūru.
Kad mācības ievirzījās pēdējā, ceturtajā kursā, no Rīgas ieradās žandarmi. Izprašņāja un nopratināja semināristus, bet pēc kāda laika viņiem pa pēdām uz Kuldīgu atbrauca Rīgas mācību apgabala inspektors Zainčekovskis un paziņoja, ka tas mužika dēls Kraulis tiekot no semināra izslēgts bez tiesībām iestāties citās mācību iestādēs.
Tēvs varēja dot tikai padomu braukt uz Pēterburgu. Par iztiku un izglītības turpināšanu bija jāgādā pašam. Spējīgais jaunietis kā eksterns izturēja eksāmenus un ieguva matemātikas mājskolotāja tiesības. Taču naudas trūkumu viņš izjuta vēl ilgi. Nakšņoja patversmēs, mācījās parkos, lietus laikā pavārtēs un pēc gada nokārtoja gala eksāmenus klasiskajā ģimnāzijā, bet rudenī iestājās Pēterburgas universitātes fizikas un matemātikas fakultātes bioloģijas katedrā, turpinot mājskolotāja darbu. Trīs gadu laikā teicami nokārtoja visus universitātes programmā paredzētos praktiskos darbus, četru kursu eksāmenus un lūdza atļauju kārtot gala eksāmenus. Taču saņēma kategorisku atteikumu. Tādēļ tikai pēc gada (1908.) kopā ar pārējiem kursa biedriem absolvēja universitāti un tika ieskaitīts Kara medicīnas akadēmijas II kursā. 1910. gadā viņš izstrādāja un publicēja zinātnisku darbu, par kuru viņam piešķīra dabas zinātņu kandidāta nosaukumu.
Kad studijas tuvojās beigām, akadēmiju militarizēja. Ikvienam, kas to beidza, bija paredzēta virsnieka pakāpe un kara ārsta darbs. Protestējot pret cara pavēli, daudzi studenti, arī J. Kraulis, no akadēmijas izstājas. Meklējot iespēju eksāmenus nokārtot, enerģiskais jauneklis devās uz Jurjevu (Tartu), iekārtojās par ārstu universitātē un drīz vien to absolvēja. Bet no kara ārsta darba viņam  izvairīties neizdevās. Sākās pirmais pasaules karš, un J. Krauli iesauca armijā. Līdz 1917. gadam viņš kā ārsts dienēja Turkestānas 17. strēlnieku divīzijā. 
Pēc Oktobra revolūcijas uzvaras beidzot pavērās ceļš uz mājām. Kad 1919.gada sākumā viņš atgriezās Kuldīgā, visi tajā līdz tam strādājušie ārsti vācieši bija steigā pilsētu atstājuši. un ļaudīm jaunais ārsts bija īsts atradums.

Latvijas laikā Juris Kraulis strādāja par Kuldīgas apriņķa ārstu, bija labi situēts, pārticis un ieredzēts. Ārsta darbu viņš turpināja arī 1940. gadā, vadīja Kuldīgas un Lutriņu mediecirkņus.

Taču gaidīto. dzīves pozitīvo pārmaiņu vietā 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju bez jebkādiem paskaidrojumiem bruņoti vīri Juri Krauli, kas tobrīd atradās Lutriņos, pasludināja par arestētu, deva 10 minūtes savākt nepieciešamo, un sākās mokpilnais ceļojums uz nometni Vjatkā. Visu laiku prātā bija jautājums, kas ar ģimeni? Bet arī sievu tajā pašā naktī arestēja un nosūtīja uz tālo Igarku Krasnojarskas novadā. Dēls Valdis bija nodibinājis savu ģimeni un dzīvoja Rīgā, nezinādams, kas noticis ar vecākiem.
Kad 10 gadu soda laiiks bija izciests, pilnīgā brīvībā viņu nelaida. 1951. gadā nosūtīja uz Tabošaru ciematu Tadžikijā, dodot tiesības ārstēt cilvēkus. Apmēram pēc gada viņu iecēla par Takeli rūdas ieguves kombināta galveno ārstu, bet 1953. gadā - par nodaļas vadītāju Anči-Kalači slimnīcā, kur Juris Kraulis strādāja līdz mūža beigām.

Pēc daudziem gadiem nometnē viņa sieva saņēma atļauju pārcelties uz Tabošaru ciematu Tadžikijā pie vīra. Arī dēls Valdis Kraulis kļuva par ārstu svešā republikā un tikai vecumdienās guva iespēju atgriezties un strādāt par ārstu dzimtajā pusē. (Padomju dzimtene, 30.08.1988)